Visus šos gadus valdība un Saeima nepievērsa uzmanību tam, domādami, ka viss nokārtosies pašplūsmes ceļā. Tagad esam nonākuši pie kritiskā stāvokļa, ka esam beidzot spiesti ko darīt. Tik daudz, ko esam zaudējuši un nokavējuši, bet bezcerīgi tas nav. Tikai ar lielu apņemšanos un pārliecību varēsim sākt ko uzlabot. Pārliecināt ir grūti, ja nav pārliecības, par ko. Vairs nedrīkstam skatīties atpakaļ, ne pa labi, ne pa kreisi. Mērķi esam iecerējuši un nosprauduši. Tagad atliek sākt pierādīt un parādīt, ka esam spējīgi to sasniegt un veikt.
Šinī cilvēktiesību ērā ar likumu nav ieteicams ko aizliegt vai atļaut, sevišķi, kas attiecās uz abortu jautājumu. Tādā purvā apmaldīsimies un varam tikai iestigt. Risinājumi ir jārada un jāveic ar izglītību, kas sagatavotu mūsu jaunos cilvēkus atbildīgai dzīvei ar garīgumu, ētiku, morāli un ģimeniskām vērtībām. Atbildībai jābūt pret sevi, vienam pret otru un sabiedrību. Tādā veidā varēsim sākt stiprināt valsti ilgtermiņā. Mums ir jāsniedz informācija un atbalsts, kas izriet no ģimenes, skolas, kristīgām vērtībām.
Nav taisnīgi nepelnīti vainot ārstus - medicīnas un ārstniecības personālu, ka mūsu valstī - Latvijā - ir tik daudz abortu. Valstī valda neziņa un minimālo zināšanu trūkums par dzīvi un tās varbūtējiem daudzajiem sarežģījumiem.
Kā lai ceļam apziņu un pašapziņu? Galvenais ir jāceļ pašapziņa un apziņa sakot, ka mums ir vajadzīgi bērni. Viens vienkāršs un neuzkrītošs, bet efektīgs veids sākumā varētu būt, ka Latvijas pasts izdod pastmarku sēriju, kas godinātu un godā celtu ģimeni: tēvu, māti, bērnus - trīs vai četrus. Mums ir visāda veida pastmarkas visam kam: zvēriem, putniem, pilīm, utt., bet ne stiprai ģimenei. Šīm pastmarkām ir jābūt apgrozībā ilgu, ilgu laiku, apmēram tāpat ka ģērboņu pastmarkām.