Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (NA) skaidro, ka pašvaldību sadarbības teritoriju izveidošana nav jauna administratīvi teritoriālā reforma vai piespiedu pašvaldību apvienošana.
Saistībā ar VARAM piedāvājumu jau ir sāktas diskusijas ar pašvaldībām un sociālajiem partneriem par sadarbības teritoriju izveidošanas principiem. Diskusiju laikā sadarbības teritoriju izveidošana radīs iespēju pašvaldībām koncentrēt un novirzīt lielākus finanšu resursus teritoriju sakārtošanai un attīstībai, lai tās kļūtu spēcīgākas un konkurētspējīgākas. Pēc tam, kad tiks panākta vienošanās par konkrētām funkcijām, kuru īstenošanā pašvaldības varētu sadarboties, plānots sākt plašākas diskusijas par iespējamo pašvaldības sadarbības teritoriju konkrētu skaitu un izvietojumu.
Patlaban vairāki novadi Latvijā neatbilstot likumā noteiktajam novadu veidošanas kritērijam - vismaz 4000 iedzīvotāju novadā, bet vēl vairākos novados nav spēcīgu attīstības centru, kas būtiski apgrūtina līdzsvarotas reģionālās attīstības politikas īstenošanu, skaidro VARAM. Tāpat novadu pašvaldību sistēma iedzīvotāju skaita ziņā ir ļoti neviendabīga - 80% iedzīvotāju dzīvo 38 pašvaldībās, bet 81 pašvaldībā 20% iedzīvotāju. Ministrija norāda, ka tas kavē iespējas decentralizēt valsts pārvaldes uzdevumus un funkcijas.
Pašvaldību sadarbības teritoriju izveidošanas mērķis būs vairot teritoriju ekonomiskās attīstības potenciālu un pašvaldību sadarbību publisko pakalpojumu sniegšanā. Tas arī vienlaikus radīšot labākus priekšnosacījumus valsts nacionālās drošības nodrošināšanai.
Ministrija atzīst, ka daudzas mazās pašvaldības nespēj pildīt likumā noteiktās funkcijas - nodrošināt saviem iedzīvotājiem visus nepieciešamos pakalpojumus. Tāpēc sadarbības teritoriju izveidošanas galvenais mērķis ir nodrošināt, ka ikvienam iedzīvotājam ir pieejami normatīvajā regulējumā noteiktie publiskie pakalpojumi. Lai gan pašvaldības uzdevums ir radīt priekšnosacījumus tautsaimniecības attīstībai, atsevišķas pašvaldības ierobežoto finanšu līdzekļu dēļ to nav spējušas izdarīt. Tāpēc VARAM cer, ka sadarbības teritoriju izveidošana radīs iespēju pašvaldībām koncentrēt un novirzīt lielākus finanšu resursus teritoriju sakārtošanai un attīstībai, kopumā padarot tās spēcīgākas un konkurētspējīgākas.
Kā ziņots, VARAM pašvaldībām varētu piedāvāt apvienoties 16 administratīvo teritoriju grupās jeb apriņķos.
VARAM ir sagatavojusi projektu, kas paredz ap nacionālās un reģionālās nozīmes attīstības centriem izveidot 16 apriņķus. Līdz gada beigām ministrijai jāpabeidz konsultācijas ar pašvaldībām par šo ieceri, bet līdz 2017.gada martam jāiesniedz grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, tajā nosakot sadarbības teritorijas.
Piedāvājums gan varētu raisīt plašas diskusijas, jo šobrīd Latvijā ir 30 reģionālie attīstības centri - 21 novads un deviņas lielās pilsētas. Tātad gandrīz puse no tiem neiegūs apriņķa centra statusu.
"Dienas" rīcībā esošie neoficiālie dati liecina, ka varētu tikt piedāvāts dalījums šādos apriņķos: Rīgas apriņķis - 829 000 iedzīvotāju, Daugavpils apriņķis - 158 000 iedzīvotāju, Jelgavas apriņķis - 120 000 iedzīvotāju, Valmieras apriņķis - 108 000 iedzīvotāju, Liepājas apriņķis - 106 000 iedzīvotāju, Jēkabpils apriņķis - 86 000 iedzīvotāju, Rēzeknes apriņķis - 86 000 iedzīvotāju, Ventspils apriņķis - 86 000 iedzīvotāju, Saldus apriņķis - 59 000 iedzīvotāju, Ogres apriņķis - 59 000 iedzīvotāju, Gulbenes apriņķis - 58 000 iedzīvotāju, Tukuma apriņķis - 47 000 iedzīvotāju, Siguldas apriņķis - 46 000 iedzīvotāju, Bauskas apriņķis - 44 000 iedzīvotāju, Cēsu apriņķis - 43 000 iedzīvotāju un Madonas apriņķis - 35 000 iedzīvotāju.