Parīzes vienošanās ir izšķirošs solis ceļā uz klimata pārmaiņu novēršanu un noturības pret klimata pārmaiņām nodrošināšanu, uzsver Ozola.
"Esam gandarīti, ka pēc četru gadu darba un divu nedēļu intensīvām noslēdzošajām sarunām Parīzē mums ir izdevies vienoties par visām pasaules valstīm saistošu vienošanās tekstu. Tā ir līdz šim pasaulē nozīmīgākā un apjomīgākā starptautiskā vienošanās vides jomā," skaidro Ozola.
Sestdien, 12.decembrī, Parīzes klimata konferencē (COP21) visas pasaules valstis panāca vēsturisku vienošanos - vienošanos par globālu, ambiciozu, dinamisku visām pasaules valstīm saistošu nolīgumu klimata pārmaiņu ierobežošanai un pielāgošanās klimata pārmaiņām nodrošināšanai (Parīzes vienošanās).
Parīzes vienošanās mērķis ir stiprināt globālo rīcību klimata pārmaiņu novēršanai un noturēt globālo sasilšanu būtiski zem divu grādu robežām salīdzinot ar pirmsindustriālo līmeni un censties ierobežot temperatūras pieaugumu 1,5 grādu robežās, jo tas būtiski samazinās klimata pārmaiņu izraisītos riskus un ietekmes;
Tāpat Parīzes vienošanās paredz uzlabot pielāgošanos klimata pārmaiņu negatīvajām ietekmēm un sekmēt noturīgumu pret klimata pārmaiņām, kā arī sekmēt investīciju novirzi saskaņā ar oglekļa mazietilpīgu un pret klimata pārmaiņām noturīgu attīstību.
Parīzes vienošanās pēc 2020.gada aizstās tagadējo Kioto protokolu, kura īstenošanā iesaistījies nepietiekams skaits valstu un kura ambīcijas bija nepietiekamas klimata pārmaiņu ierobežošanai. Savukārt Parīzes vienošanās paredz visu valstu iesaisti un rīcību.
Eiropas Savienība (ES) par savu ieguldījumu vienojās 2015.gada 6.martā Vides ministru padomē. Tas paredz, ka līdz 2030.gadam ES savas siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas samazinās par vismaz 40% salīdzinājumā ar 1990.gadu.
Līdz šim brīdim par saviem ieguldījumiem paziņojušas jau 185 valstis, un to SEG emisijas ir vairāk nekā 95% no pasaules kopējām emisijām.