Kā domstarpības tiks risinātas, tas ir valsts iekšējais jautājums, taču Latvijai šīs problēmas būs jārisina. Ja Latvija savulaik būtu ieklausījusies un ņēmusi vērā Eiropas Savienības atbildīgo speciālistu padomus, īstenojot savu nacionālo politiku, līdz referendumam, iespējams, nebūtu nonācis. Sabiedrību vajag nevis šķelt un naidot, bet gan vienot, uzsvēra Krievijas vēstnieks.
Krievijas režīma opozicionāru un cilvēktiesību aktīvistu - partijas "Demokrātiskā savienība" dibinātājas, disidentes Valērijas Novodvorskas un partijas biedra, Maskavas Valsts universitātes profesors Konstantīns Borovoja vakardienas izteikumus par to, ka referendumu par otru valsts valodu Latvijā ir iniciējuši Krievijas specdienesti, Vešņakovs komentēt atteicās, sakot, ka katram galvā var būt savi "prusaki", bet turpinājumā piebilda, ka referendums ir vien pašu Latvijas politiķu roku darbs.
Krievijas vēstnieks pauda gandarījumu, ka, neskatoties uz pirms referenduma laikā masu medijos, it sevišķi latviešu valodā iznākošajos, tiražēto ne vienmēr korekto pretkrievisko propagandu, izdevies iztikt bez saasinājumiem starpvalstu attiecībās. Viņš pauda cerību, ka starpvalstu attiecības nepasliktināsies arī pēc referenduma.
Kopējās tendences Latvijas un Krievijas starpvalstu attiecību attīstībā Vešņakovs raksturoja kā kopumā pozitīvas.