Viņa akcentēja, ka tiem cilvēkiem, kuri atbalsta latviešu kā vienīgo valsts valodu, būtu jādodas uz referendumu un jābalso, jo gadījumā, ja latviešu valodas aizstāvju pārsvars nebūs liels, "pasaules priekšā izskatīsies, ka pārējiem ir vienalga, bet ievērojams skaits prasa divas valodas (..) Tam varētu būt ļoti nopietnas politiskās sekas."
Vīķe-Freiberga pauda viedokli, ka krievvalodīgajiem ir "tādas privilēģijas, kādas ļoti daudzās citās valstīs minoritātēm nav", līdz ar to ir sāpīgi vērot valodas jautājuma aktualizēšanos pēc 20 neatkarības gadiem.
"Ja tas, kas līdz šim ir panākts, nav spējis šos cilvēkus integrēt, tad jāvaicā, kur tad ir vaina," sacīja eksprezidente.
Kā ziņots, februāra vidū notiks tautas nobalsošana par grozījumiem Satversmē, kas paredz mainīt krievu valodas statusu. Referendumā Satversmes grozījumi tiks pieņemti, ja par tiem nobalsos vairāk nekā puse balsstiesīgo vēlētāju, kuru skaits 11.Saeimas vēlēšanās bija 1 543 786, tātad par otras valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai referendumā būs jānobalso vismaz 771 893 vēlētājiem.