2024. gada 2. decembrī apritēs simt gadi, kopš parakstīts rīkojums par Latviešu folkloras krātuves (LFK) izveidi, savukārt par otro dzimšanas dienu LFK uzskata 1925. gada 3. septembri, kad tā uzsāka darbu. LFK sākotnēji bija Pieminekļu valdes, savukārt mūsdienās – Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta struktūrvienība. Neskatoties uz vairākkārtēju institucionālās piederības un nosaukumu maiņu un dažādiem darbības ierobežojumiem padomju okupācijas gados, LFK kopš tās dibināšanas ir nodrošinājusi kvalitatīvu latviešu un Latvijas mazākumtautību folkloras dokumentēšanas, arhivēšanas, publicēšanas un izpētes procesu. Simt gadu laikā LFK krājumā iekļauts vairāk nekā trīs miljoni folkloras tekstu, kas aptver visus tradicionālos folkloras žanrus, tostarp tautasdziesmas, ziņģes, pasakas, teikas, nostāstus, ieražu aprakstus, ticējumus, buramvārdus, sakāmvārdus utt., mūsdienās – arī dažādas mūsdienu folkloras izpausmes. Folklora sākotnēji dokumentēta galvenokārt rokrakstos un ilustrācijās, vēlāk – arī audio un video formātā. LFK pastāvēšanas pirmajās desmitgadēs folkloras vākšanā plaši iesaistījās ne tikai folkloristikas nozares profesionāļi, bet arī dažāda līmeņa izglītības iestāžu un citu organizāciju pārstāvji. Pateicoties kopīgam darbam, LFK arhīvs šobrīd ir viena no apjomīgākajām nemateriālā kultūras mantojuma dokumentu krātuvēm Eiropā.
Lai veicinātu LFK krājuma izzināšanu, tālākizmantošanu un tradicionālās kultūras vērtību atgriešanu vietējās kopienās, 2014. gadā LFK sāka publiskot savus materiālus digitālajā arhīvā garamantas.lv. Atzīmējot LFK simtgadi un digitālā arhīva desmit gadu jubileju, 2024. gada augustā tika pabeigta LFK manuskriptu arhīva skenēšanu un ievietošanu digitālajā arhīvā. Šobrīd digitālajā arhīvā pieejamais digitalizēto failu skaits pārsniedz vienu miljonu. Kopš digitālā arhīva izveides tajā tiek nodrošināti dažādi sabiedrības iesaistes veidi, kas sekmē gan sabiedrības izglītošanu un sabiedriskās zinātnes attīstību Latvijā, gan digitalizēto materiālu apstrādi. Viena no sabiedrības iesaistes formām, kas LFK digitālajā arhīvā pieejama kopš 2016. gada, ir digitalizēto LFK manuskriptu pārrakstīšana datorlasāmā formā, kas būtiski paplašina folkloras tekstu atrodamību digitālajā arhīvā un nodrošina daudz plašākas izpētes iespējas. Brīvprātīgo kopienas iesaiste ir nenovērtējama: šobrīd pārrakstīta jau teju ceturtā daļa no digitālā arhīva failiem jeb gandrīz 240 tūkstoši manuskriptu lapu.
Veicinot LFK digitālā arhīva atpazīstamību, LFK jubilejas gadā ir sagatavojusi jaunu manuskriptu pārrakstīšanas platformu (lfk100.garamantas.lv) un aicina pārrakstīšanas talkā iesaistīties ikvienu, kuru interesē latviešu un Latvijas mazākumtautību nemateriālais kultūras mantojums. LFK digitālā arhīva vadītājs Sandis Laime, aicinot piedalīties talkā, saka: “Ikvienam sākotnēji iesakām iepazīties ar dzimtās puses folkloras materiāliem – iespējams, starp folkloras teicējiem vai pierakstītājiem atradīsiet savus radus vai citus tuviniekus! Pārlasot un pārrakstot senākus un ne tik senus manuskriptus, izzināsiet ne tikai šīs vietas vēsturiskos notikumus un cilvēkus, viņu dziesmas, ticējumus un ieražas, bet arī saskarsieties ar senām valodas formām un vārdiem, kas līdz mūsu dienām, iespējams, nav saglabājušies. Sabiedrības iesaiste līdz šim ir bijusi nenovērtējama folkloras materiālu pieejamības paplašināšanā, no kā iegūst gan LFK pētnieki un citi zinātnieki, gan citi interesenti, tādēļ ceram, ka kopīgiem spēkiem LFK simtgades talkā padarīsim pieejamu vēl kādu labu daļu ieskenēto materiālu.”
Pārrakstot LFK manuskriptos pierakstītās tautasdziesmas, paturiet prātā latviešu folkloras digitalizēšanas aizsācējas, bijušās Latvijas Valsts prezidentes (1999–2007) Vairas Vīķes-Freibergas novēlējumu – Latviešu folkloras krātuves simtgadei par godu iemācīties vismaz vienu jaunu tautasdziesmu vai pat uzsākt sacensību pašam ar sevi, mēģinot noskaidrot, cik jaunas tautasdziesmas Jūs varat iemācīties LFK simtgades gadā. Sacensības elements iekļauts arī LFK Simtgades talkas pasākumā – akcijas norises laikā noskaidrosim čaklākos simtgades talciniekus un veiksmīgākos “simtgades failu” medniekus (pārrakstītie manuskriptu faili, kuros jebkādā kontekstā minēts vārdu savienojums “simts gadu”). Akcija norisināsies no 2024. gada 3. septembra līdz 2025. gada 31. decembrim. Gan ražīgākie manuskriptu atšifrētāji, gan veiksmīgākie simtgades failu mednieki saņems vērtīgas balvas.