Pēc lēmuma par aizdevumu Grieķijai, kas līdzi nes virkni vēl striktāku taupības pasākumu, Briseles un Atēnu virzienā plūst visdažādākie viedokļi. Grieķijas sabiedrība notikušo uztvērusi mazāk ar atvieglojumu, vairāk ar bažām, kā tagad dzīvot tālāk ar parādu, kas valsti spiedīs vēl daudzus gadus.
Kritiski par Briselē panākto vienošanos izteikušās arī arodbiedrības un kreisi noskaņotās organizācijas. "Cilvēkiem visas asinis ir izsūktas," tā komentējusi Grieķijas komunistu deputāte Liana Kanelli. Bet Atēnu rūpniecības un tirdzniecības kameras prezidents Konstantīns Mihalos sacījis, ka aizdevuma mērķis lielākoties būs glābt bankas un nevis veicināt izaugsmi un palīdzēt Grieķijai tikt laukā no krīzes. Arodbiedrības jau trešdien rīkos vispārēju streiku.
Otrdien Briselē pēc lēmuma par Grieķiju, ko pieņēma tikai eirozonas finanšu ministri, tikās arī visu pārējo valstu pārstāvji, un noskaņojums bija nebūt ne tik pozitīvs. Līdzīgi kā daudziem neatkarīgiem ekonomikas ekspertiem, arī vairāku valstu finanšu ministriem šķiet, ka tādu parādu, kāds ir Grieķijai, normāli atmaksāt nav iespējams.
Zviedrijas finanšu ministrs Anderss Borgs atzinis, ka tas, kas izdarīts, ir nozīmīgs solis uz priekšu, taču Grieķija joprojām paliek iesprostota pati savā traģēdijā. "Tas ir jauns cēliens garā drāmā," sacīja Borgs. Latvijas finanšu ministrs Vilks, kurš otrdien Briselē Latviju pārstāvēja finanšu ministru sanāksmē uzskata, ka Grieķijai agri vai vēlu no Eirozonas nāksies izstāties, jo tik lielu parādu atdot nebūs iespējams.
Arī Eiropas Savienības un Starptautiskā Valūtas fonda veiktā Grieķijas parādu attīstības analīze tuvākajiem gadiem, kas nonākusi mediju rokās, apšauba šīs programmas iespējas.
Tikmēr Starptautiskie aizdevēji vismaz publiski ir piesardzīgi Grieķijas izredzes krāsot melnās krāsās. Eiropas Komisijas prezidents Žoze Manuels Barrozu otrdien uzsvēra, ka Grieķijai nebija citas iespējas kā ņemt aizdevumu un rēķināties ar tā sekām, un, ka šobrīd drūmāko scenāriju būs izdevies novērst.