Laika ziņas
Šodien
Sniegs
Rīgā -2 °C
Sniegs
Sestdiena, 23. novembris
Zigfrīda, Zigrīda, Zigrīds

Zanders: Apātija uzvar

Pagājušajā nedēļā viens no Saeimas sēdē apspriežamajiem jautājumiem, precīzāk - par šo tēmu paustie argumenti, bija slikta zīme Latvijai. Jo sava taisnība bija, kā mēdz teikt, abām pusēm. Diskusijas tēma - par kādiem jautājumiem un cik liels īpatsvars kādā no pašvaldībām dzīvojošo drīkst vākt parakstus, rīkot vietējo referendumu par kādu no attiecīgās pašvaldības pieņemtajiem lēmumiem.

Nav iemesla apšaubīt liberālāka regulējuma pretinieku (Kučinskis, Dombrava u. c.) pausto, ka dažkārt uzņēmēji izmanto «iedzīvotāji ir pret!» formu, lai atriebtos par neiegūtu biznesu. Respektīvi, it kā lielāka sabiedrības iesaiste u. c. skaistas lietas tiek izmantotas ļaunprātīgi. Tomēr, pirmkārt, tad tā ir slikta zīme par paša biznesa Latvijā darbības metodēm, otrkārt, vai tas nozīmē, ka iespējamā ļaunprātība ir pietiekams arguments, lai noraidītu lielāku iedzīvotāju tiesību ideju kā tādu.

Un te nonākam līdz vēl vienam skumjam secinājumam. Pieņemsim, ka tiešām ir risks, ka brīvāka regulējuma gadījumā kāds pašvaldībā X neveiksmi cietis vietējais labietis, izmantojot dažādus līdzekļus, sakūda noteiktu skaitu iedzīvotāju, lai, rupji sakot, izčakarētu pašvaldību. Tomēr tad tas nozīmē arī to, ka citi pašvaldībā dzīvojošie ir tik apātiski, ka no malas noskatās nelielas grupiņas uzbrukumā pašu ievēlētai un, pieņemsim, jēdzīgi strādājošai varai. Proti, šī nodrošināšanās pret iespēju, ka daži aktīvisti (ja vēlaties, liekam apzīmējumu pēdiņās) rīkojas nelāgi, vienlaicīgi ir vairākuma pasivitātes atzīšana.

Debates atklāja vēl ko nelāgu jautājumā par vēlētāju iespēju ietekmēt varu. Šadurskis aizrādīja, ka strīdam vispār nav lielas jēgas, jo pašvaldībai jebkurā gadījumā paliek pēdējais vārds. Proti, pat ja aktīvisti (šoreiz bez pēdiņām) savāktu nepieciešamos parakstus un nejēdzīgu pašvaldības lēmumu nobremzētu, nekas netraucē vietējai varai lēmumā pamainīt dažus nebūtiskus teikumus un tad visam būtu jāsākas no sākuma. Ja tā ir, tad kaut kas nav kārtībā ar kopējo regulējumu.

Vēl vienu nejēdzību izgaismoja Zariņa priekšlikumi, lai gan jāatzīst, ka tie bija juridiski nekorekti, jo ir pretrunā ar vēlēšanu procesa regulējumu vispār. Zariņš, runājot par pašvaldību referendumiem, kā nepareizu atzīmēja situāciju, ka, kaut ko mainot pašvaldībā X, atskaites punkts ir visi šajā pašvaldībā reģistrētie, lai gan trešā daļa varbūt ir aizbraukusi uz ārzemēm, vēl trešā daļa dzīvo Rīgā un tos pašvaldībā notiekošais objektīvi neinteresē. Kaut ko vajadzētu mainīt, bet likumdevējiem, cik noprotams, nav lielas intereses.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Vai Latvijai nepieciešami ārzemju studenti?

Latvijas universitātes, tāpat kā augstākās izglītības iestādes visā pasaulē, aktīvi strādā, lai piesaistītu ārvalstu studentus. Kādi ir galvenie iemesli, kāpēc augstskolas ir ieinteresētas ārva...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē