Jo tikai ar kļūdainu tulkojumu var izskaidrot Latvijas valdības vadītāja vēstīto šonedēļ, ka "jautājums par obligātajām bēgļu uzņemšanas kvotām, ar kuru tika baidīts pirms valdības apstiprināšanas, šobrīd vienkārši nav aktuāls. Man [Eiropadomē] palika iespaids, ka arī lielās valstis ir sapratušas, ka uz Latviju bēgļi nemaz tā netiecas". Un laikam arī Itālijas premjers, kurš paudis tieši pretējo Kučinska versijai, padomē nav bijis. Īsi sakot, būs labi. Otra versija būtu, ka Kučinskis ir dzēris tēju kopā ar Lembergu, kurš savukārt 24. februāra preses konferencē secināja, ka principā Vācija varētu uzņemt kaut desmit miljonus bēgļu, Zviedrija miljonu un nekas briesmīgs nenotiktu. Tiesa, Latvija piedalīties nevarot. Īsi sakot, nav mūsu problēma.
Ja liek ironiju pie malas, rodas iespaids, ka Latvijas politiskā elite uz nojausmu, ka imigrantu straume neapsīkst vai pat palielinās, reaģē ar mēģinājumu sevi ieaijāt ar pasaciņu, ka, jā, problēma ir, bet uz mums tā neattiecas. Formulēšu citādi. Tā ir taisnība, ka Latvijai ir jābūt noraidošai kvotu jautājumā. Savukārt iedomāties, ka nebūs mēģinājumu Latvijas līdzdalību imigrantu izvietošanā palielināt, jo, redz, neviens tā īsti no viņiem braukt uz Latviju nevēlas, ir vieglprātīgi. Plūkšanās būs, un tai ir jāgatavojas. Kaut vai kā argumentu minot ES robežsardzes kontroles aģentūras Frontex vadītāja Legeri pieņēmumu, ka pastiprināsies jaunu maršrutu - šķērsojot Ukrainu un/vai Krieviju - izmantošana. Vēlreiz: tas, ka Latvija nav tā dalībvalsts, uz kuru bēgļi tiecas, var būt daļēji nomierinoša fona informācija, bet tas neko nenozīmē. Rupji sakot, ja mērķa valstis netiks galā ar plūsmām, imigrantus mums mēģinās atsūtīt neatkarīgi no viņu paustajām preferencēm. Tāpat arguments nav Latvijas salīdzinoši zemais dzīves līmenis. Ja visi striķi trūks, citas dalībvalstis sāks vicināt banknotes un solīt papildu izvietošanu apmaksāt, tikai izvietojiet. Mums ir jāargumentē, atgādinot, ka pat ne Latvijas eksperti (jau minētais Legeri), kurus varētu turēt aizdomās par neobjektivitāti, norāda uz plūsmu maršrutu mainīgumu, kas nozīmē, ka Latvijai ir jāstiprina savas robežas. Jo ir reāla iespēja, ka tās tiks, tā teikt, pārbaudītas. Baidos, ka tas pat nebūs blefs no mūsu puses.
Mēs jau pieredzējām, ka Straujumas valdība, šķiet, cerēja, ka gan jau tās dalībvalstis, kuras tobrīd imigrantu problēma skāra visvairāk, "kaut ko izdomās" un jautājums "uzsūksies". Nedz izdomāja, nedz "uzsūcās". Un iedomāties, ka nu jau gan partneri ir apjēguši situācijas nopietnību, ka nu jau gan rīkosies un mēs varam relaksēti noskatīties, nedrīkst. Savukārt "nacionāļiem" ir nevis jānodarbojas ar sīkumiem, apstrīdot imigrantu mentoru apmaksas iespējamo lielumu, bet jāpalīdz Kučinskim.
Dzintra Mača
Zanderam