Daugavas senleja posmā no Pļaviņām līdz Aizkrauklei reiz tika uzskatīta par skaistāko vietu Latvijā. Mēs bijām spiesti to zaudēt, bet Daugavas ainavas simboliskā nozīme latviešu tautas apziņā ir saglabājusies vēl šodien. Savu pamatu apzināšanās ir īpaši svarīga mūsdienu mainīgajā pasaulē, jo tā dod sava spēka un savas nozīmes apziņu, kas tik nepieciešama ikdienā.
Grāmatas izdevējs – biedrība Koknesei un Kokneses, Pļaviņu, Salas, Aizkraukles pašvaldības un Staburaga pagasta pārvalde – aicina visus interesentus apmeklēt šo pasākumu un izmantot iespēju iegādāties grāmatu Atmiņu Daugava (ierobežotu daudzumu) par ziedojumu, kas tiks veltīts Likteņdārzam.
Grāmatā Atmiņu Daugava ir apkopoti materiāli, kas tika iegūti, triju gadu garumā vācot atmiņas, dokumentus un fotoliecības par Daugavas senleju posmā no Pļaviņām līdz Aizkrauklei pirms senlejas applūdināšanas. Šajā izdevumā ir iekļauti vairāk nekā 600 fotomateriālu. Cilvēku atmiņas papildināja rakstītie vēstures avoti: arhīvu dokumenti, preses publikācijas, apraksti un pētījumi. Tā ir neliela, taču ļoti būtiska Daugavas vēstures daļa.
Lasītājiem piedāvātais fotomateriāls, tāpat kā cilvēku atmiņu stāstījumi, ir unikāla nacionālās atmiņas daļa: šis materiāls mums ne tikai ļāva reiz bijušo Daugavu salikt no jauna – akmeni pie akmens, krāci pie krāces, tas ļauj arī mums visiem iziet šo Daugavas posmu no Pļaviņām līdz Aizkrauklei vēlreiz. Grāmata ir veltīta tiem likteņiem, kas tika salauzti mūsu kopējās labklājības celšanas vārdā, un tai paaudzei, kurai nekad nebūs lemts skatīt Daugavu tādu, kādu to savām acīm skatīja mūsu vecāki un vecvecāki.
Grāmatai Atmiņu Daugava ir divas daļas. Tā sākas ar rakstnieces Māras Svīres, žurnālista Daiņa Īvāna un grāmatas idejas autora Jāņa Ivara Padedža ceļavārdiem, kas sagatavo lasītāju virtuālajam ceļojumam Daugavas senlejas ainavā, kura saglabājusies vairs tikai cilvēku atmiņās un fotogrāfijās.
Vēsturiski informatīvā sadaļa aizsākas ar ģeogrāfijas profesora Gunta Eberharda rakstu par Daugavas senlejas veidošanos Pļaviņu–Aizkraukles posmā saistībā ar ģeoloģisko un antropogēno faktoru ietekmi vairāku gadu tūkstošu garumā. Grāmatas pirmo daļu noslēdz vēsturnieka Mārtiņa Mintaura raksts par Pļaviņu hidroelektrostacijas celtniecību padomju varas gados, ieskicējot arī tā laika politisko notikumu un sociālekonomisko apstākļu fonu.
Otrā daļa Ceļojums pa atmiņu Daugavu veidota pēc ģeogrāfiskā principa, sekojot līdzi Daugavas straumei un abiem tās krastiem no Aiviekstes ietekas līdz Aizkraukles pilsdrupām lejpus tagadējai hidroelektrostacijas atrašanās vietai. Šeit galvenā loma ir unikālajiem Daugavas ainavas fotoattēliem, ko papildina nelieli vēsturiski apraksti un laikabiedru atmiņu stāstījumi. Atmiņu ceļš ļauj iepazīt zudušo Daugavas ielejas ainavu un kultūrvēsturiskās vietas upes krastos.
Uz tikšanos Koknesē, Likteņdārzā!