Lielākie stikla iepakojuma savācēji ir Latvijas Zaļais punkts un Zaļā josta. Pērn Zaļā josta gandrīz visas savāktās pudeles un burkas nodevusi saberšanai būvniecības materiālā. Latvijas Zaļais punkts pudeļu izgatavotājiem nosūtījusi apmēram pusi stikla iepakojuma, pārējo – iestrādāšanai ceļos.
Abas organizācijas savos informatīvajos materiālos min, ka stiklu iespējams bezgalīgi izmantot jaunu pudeļu un burku ražošanā. Tas nezaudē kvalitāti. Taču, ja stikla iepakojumu pārvērš celtniecības materiālā, stikla mūžs beidzas.
Abās organizācijās apgalvo, ka stikla iepakojums mēdz būt netīrs. Tādu rūpnīcas neņem pretī. Otrs arguments – vest uz Igauniju un Lietuvu esot neizdevīgi.
"Ekonomiski pamatotāk ir netīru stiklu samalt smiltīs un pārstrādāt būvmateriālos," saka Zaļā josta vadītājs Jānis Lapsa.
Latvijas Zaļais punkts direktors Kaspars Zakulis atzīmē, ka stikls no daudzdzīvokļu māju dalītās vākšanas konteineriem ir visnetīrākais. Tādu neatmaksājas pāršķirot, lai tas būtu piemērots stikla rūpnīcām.
Šos apgalvojumus atspēko Igaunijas uzņēmumā Krynicki Glass Recycling. Tur stikla iepakojums tiek attīrīts un sagatavots sūtīšanai uz stikla rūpnīcām. Kompānijas pārstāvis Maits Jarviks apliecina, ka viņi pieņem arī neattīrītu stiklu, arī no Latvijas. Paši aizbrauc pakaļ un samaksā. "Stikls ir ļoti vērtīgs materiāls un ar katru gadu tas kļūst vērtīgāks. Ir daudz lētāk ražot pudeles no veca stikla nekā sākt tās izgatavot no smiltīm," viņš skaidro.
Kāpēc tad vecās pudeles un burkas saberž smiltīs un aprok ceļos vai iestrādā betona blokos? Viena versija, ko atkritumu kompānijas kategoriski noliedz, ir tāda, ka reāli savāktie un papīros uzrādītie savāktā stikla apjomi nesakrīt. Stikla pārvēršana būvmateriālos varētu būt vieglākais veids kā slēpt pēdas.
Atkritumu uzņēmumiem ir pienākums iepakojumu pārstrādāt. Ražotāji un tirgotāji maksā Latvijas Zaļajam punktam un Zaļajai jostai par iepakojuma pārstrādi. Apmaiņā šie ražotāji un tirgotāji saņem no valsts dabas resursu nodokļa atlaidi. Ja iepakojums netiek pārstrādāts, par to pienākas sods.
Vairākas atkritumu apsaimniekošanas firmas šogad jau sodītas ar 30 miljonu eiro nodokļa uzrēķinu par to, ka nav nodrošinājušas solītu pārstrādi, tostarp stikla iepakojumam.
Latvijas Zaļo punktu un Zaļo jostu VVD vēl pārbauda.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretāra vietniece vides aizsardzības jautājumos Alda Ozola pieļauj, ka savākšanas laukumos reālie un norādītie atkritumu apjomi ne vienmēr sakrīt: "Tiek sazīmēti papīri, bet realitātē tā materiālu plūsma notiek varbūt krietni mazākos apjomos vai nenotiek vispār." VVD ar pašreizējo kapacitāti esot grūti plūsmu izkontrolēt.
Ozola gan atzīmē, ka oficiāli signāli par lielākajām organizācijām Latvijas Zaļais punkts un Zaļā josta nav saņemti. Bijušas vien neformālas norādes no konkurentiem, kas jau ir sodīti, lai uzmana arī citus tirgus dalībniekus.
Raidījums ziņo, ka, piemēram, Zaļās jostas sistēmā darbojas uzņēmums Zaļais cikls. Tas uzrādījis, ka pērn adresē Rīgā, Krustpils ielā 8 no tiešajiem atkritumu radītājiem savācis 6000 tonnas stikla iepakojumu. Tas ir gandrīz tik pat daudz, cik pudeļu pērn savākusi Igaunijas depozītu sistēma ar vairāk nekā 800 iepirkšanas punktiem. Vēl vairāk pudeļu un burku Zaļais cikls savācis citā Rīgas teritorijā Radžu ielā.
Zaļās jostas vadītājs Jānis Lapsa pauž, ka šie dati atbilst reāli savāktajam. Lielo apjomu pamatā nodevuši iedzīvotāji, un tas Rīgā sakoncentrēts no visas Latvijas.
Tajā pašā laikā Zaļais cikls nepiedalās pašvaldību organizētajā atkritumu vākšanā. Uzņēmuma pārskatos arī rakstīts, ka citi atkritumu apsaimniekotāji Zaļās jostas meitasuzņēmumam pērn nodevuši maz - nepilnu tūkstoti tonnu no uzrādītajiem 14 tūkstošiem tonnu.
Zaļā cikla teritorijās pabijusi arī VVD ģenerāldirektore Inga Koļegova: "Es redzēju tur tajā skaitā stikla iepakojuma atkritumus, kas tur bija lielā daudzumā, bet par ciparu sakritību vai nesakritību mēs varēsim komentēt tikai, kad pārbaude būs beigusies."
VVD arī pārbauda, vai dzīvē notikusi stikla pārstrāde Cēsīs, Edvarda Treimaņa-Zvārguļa ielā. Tur stiklu saberšanai celtniecības materiālā uzņēmumam Dankers un partneri nodevis Latvijas Zaļais punkts.
Dankers un partneri līdzīpašnieks pērn bija arī Saeimas deputāts Artis Rasmanis. Viņš de facto sacīja, ka stikls malts ar mobilajām iekārtām, un norādītie apjomi atbilst faktiskajiem.
"Mēs konstatējām, ka šogad tur nekāda darbība nav notikusi, tas ir redzams un tas ir saprotams. Attiecībā uz to, kas tur ir noticis 2016.gadā, pārbaude vēl turpinās," saka Koļegova.
Pārbaudes par lielākajām atkritumu savākšanas sistēmām dienests varētu pabeigt pāris nedēļu laikā.
opā
cilvēks