"Ampulu|, "torpēdu", "dvuļku" un dažādos citādos mīļvārdos dēvēto lielo plastmasas alus pudeļu kulta izskaņa Latvijā var nebūt tik daudzsološa, kā to iedomājas tie, kas iestājas par alus pildīšanas aizliegumu PET pudelēs. Saeimas apstiprinātie grozījumi Alkohola aprites likumā var mainīt atsevišķus dzeršanas tikumus, tomēr ar nodzeršanos saistītos procesus diezin vai kardināli spēs ietekmēt, turklāt radīs zaudējumus, kas saistīti ar iepriekšējām investīcijām pudeļu pildīšanas līnijās, norāda alus ražošanas nozares pārstāvji.
Latvijas Alus savienības valdes priekšsēdētājs un SIA Bauskas alus valdes loceklis Vladimirs Barskovs pašreizējo Alkohola aprites likuma redakciju attiecībā uz PET pudelēm pielīdzina katastrofai mazajiem alus ražotājiem. "Daudzi mazie alus ražotāji, piemēram, Krāslavas alus, kā arī Avots, PET pudelēs pilda 40–50% no saražotās produkcijas, un daudziem no šiem mazajiem ražotājiem šobrīd nav tehnisku iespēju pāriet uz stikla taru," norāda nozares pārstāvis.
Barskovs stāsta, ka alus ražošanas nozare principā piekrīt tam, ka būtu nepieciešams aizliegums lielajās PET pudelēs pildīt stipro alu, tādu, kuros spirta daudzums pārsniedz 5,7 tilpumprocentus. Taču vienlaikus viņš norāda, ka alus ražotāji iepriekšējos gados veikuši apjomīgas investīcijas pildīšanas iekārtās, kuras maksājot no pārsimts tūkstošiem līdz apmēram pusmiljonam eiro, bet iekārtu amortizācija ir ap desmit gadiem. "Protams, var izdarīt tā, lai šī amortizācija notiktu piecos gados, tomēr tad alus maksātu ievērojami dārgāk," skaidro Bauskas alus vadības pārstāvis.
Alus darītavas Brālis valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Bērziņš zina teikt, ka citur Eiropā valstis tik ļoti nesteidzas ar lielo PET pudeļu aizliegumu, un pauž neizpratni, kāpēc ar šādu soli tik ļoti vajadzēja izcelties Latvijai, ja ir citi risinājumi, kā ietekmēt stiprā alus patēriņu. Arī viņš uzskata, ka šobrīd noteiktais pārejas periods ir par īsu, jo arī viņa uzņēmuma pudeļu pildīšanas līnijas amortizācijas periods esot apmēram desmit gadu. Tādējādi šobrīd ražotāji investējuši naudu, kuru faktiski nevar atgūt. Jautāts, vai esošo PET pudeļu līniju nav iespējams pārveidot tā, lai alu pildītu mazāka tilpuma pudelēs, Bērziņš teic, ka šāda iespēja pastāvot, tomēr tas atkal prasa jaunas investīcijas.
Savukārt Latvijas Alus darītāju asociācijas (LADA) valdes priekšsēdētāja Ināra Šure zina stāstīt, ka citu Eiropas valstu pieredze rāda, ka parasti pārejas periodi iepakojuma vai produktu sastāva maiņai ir no diviem līdz četriem gadiem, lai uzņēmumi spētu pārorientēties un varētu plānot savas izmaksas. "Ja pārmaiņas tiek pēkšņi uzspiestas ar noteikumu tās veikt dažu mēnešu laikā, tad industrijas zaudējumi ir nesalīdzināmi lielāki, jo var nākties uz laiku apstādināt ražošanu, kā arī iepriekš ieguldītie līdzekļi iekārtu modernizācijā faktiski ir norakstāmi," skaidro nozares speciāliste.
Komentējot finansiālo aspektu, Šure piebilst, ka pēc pašreizējiem aprēķiniem kopējais zaudējumu apmērs, ko cietīs alus nozare pirmajā gadā, aizliedzot divu litru PET pudeles, būs aptuveni 3,3 miljoni eiro, bet papildu nepieciešamās investīcijas videi draudzīgākā iepakojumā (stikla) lēstas ap deviņiem miljoniem eiro.
Visu rakstu lasiet ceturtdienas, 8. jūnija, avīzē Diena!
vecis
tālskatis
Fiksais