Kā aģentūru LETA informēja Latvijas vēsturnieku pirmā kongresa mediju un informācijas koordinatore Ieva Dzelme-Romanovska, šonedēļ vēsturnieki ir sagatavojuši Latvijas vēsturnieku I kongresa noslēguma dokumentu, kuru plānots nosūtīt Latvijas Valsts prezidentam, Latvijas Ministru prezidentam, Saeimai, Izglītības un zinātnes ministrijai, Kultūras ministrijai, vairākām augstskolām, arhīviem un muzejiem.
Dokumentā aicināts arī veicināt sociālās, saimniecības, reģionu, kultūras un ideju vēstures izpēti, sekmēt vēstures popularizēšanu ar publicistikas un mediju starpniecību, izmantot modernās tehnoloģijas, lai radītu uz plašu, tostarp cittautiešu, auditoriju orientētus e-produktus, stimulēt nozīmīgāko ārzemju vēsturnieku darbu tulkošanu un izdošanu latviešu valodā.
Dokumentā teikts, ka akadēmiskās vēstures pētniecības saikne ar mikrovēstures un reģionu vēstures pētniecību nav pietiekami cieša, kā arī mikrovēstures un reģionu vēstures pētījumu akadēmiskais līmenis nav pietiekami augsts. To nepieciešams uzlabot, paaugstinot dažāda veida lokālo un reģionālo vēstures publikāciju, interneta mājaslapu un citu informatīvo resursu zinātnisko kvalitāti.
Vēsturnieki atzinuši, ka vēstures kā akadēmiskas disciplīnas kvalitāti ietekmē augsta līmeņa akadēmisku diskusiju nepietiekamība. Kopumā Latvijā līdz šim nav izveidojusies vēsturnieku diskusiju un arī recenziju kultūra, kas veicinātu zinātnes kvalitatīvu attīstību un izglītotu sabiedrību par vēstures problemātiku.
"Nopietna uzmanība jāpievērš vēstures filozofijas un metodoloģijas jautājumiem. Latviešu valoda vēl arvien nav izkopta kā vēstures rakstīšanas valoda. Nav latviskoti daudzi vēstures zinātnes termini. Latviski izdotās vēstures periodikas kopējā akadēmiskā kvalitāte nav sabalansēta, un tai ir šaurs lasītāju loks," teikts kongresa noslēguma dokumentā.
Zinātnieki atzinuši, ka vēstures pētījumi sabiedrībā bieži negūst nepieciešamo rezonansi, jo to literārā forma neuzrunā potenciālos lasītājus. Ir jāveicina nozīmīgāko ārzemju vēsturnieku darbu tulkošana un izdošana latviešu valodā, lai paplašinātu gan latviešu valodas kā vēstures valodas iespējas, gan vēstures studentu teorētiskās un metodoloģiskās zināšanas. Organizējot jauno akadēmisko vēsturnieku izglītošanu, nepieciešams ieguldīt papildu resursus to valodu apgūšanai, kurās ir sarakstīti Latvijas vēstures avoti, teikts dokumentā.
Vēsturnieki norādījuši, ka viņu darbu apgrūtina Kultūras ministrijas Latvijas Nacionālā arhīva nosacījumi arhīva materiālu izmantošanai. Pētnieki ir spiesti lielu daļu sava darba laika veltīt mehāniskai tekstu pārrakstīšanai, jo arhīva dokumentu kopēšanas vai digitalizācijas cenrāži nav samērojami ar projektu līdzekļu dotācijām un pētnieku atalgojumu. Negatīvi vērtējams arī tas, ka valsts iestāžu funkciju optimizācijas rezultātā vēstures arhīviem gandrīz nav iespējams nodarboties ar zinātnisko pētniecību.
Kā ziņots, Latvijas vēsturnieku I kongress notika šī gada 16. un 17.septembrī, Latvijas Universitātē (LU) pulcējot tuvu pie 400 dalībnieku, kuri divu dienu garumā noklausījās ap 100 dažādu referātu un strādāja septiņās tematiskajās sekcijās.
Kongresā tika piedāvāta dokumenta pamatversija, kuru izstrādāt turpināja kongresa laikā ieceltie pārstāvji no LU Vēstures un filozofijas fakultātes, Vidzemes augstskolas, Latvijas vēstures institūta, Daugavpils universitātes, Rīgas Stradiņa universitātes, Vēstures skolotāju biedrības un Latvijas Valsts arhīva.