Šajā grāmatā, kas ir likumsakarīgs turpinājums 2022. gadā izdotajam darbam 600 mm dzelzceļš Sēlijā I pasaules kara laikā – būvniecība, mērķi, ietekme, pētīts militāro dzelzceļu fenomens un to nozīme gan Pirmā pasaules kara norisēs, gan Latvijas kara laika un pēckara ainavā. Grāmata zīmīgi ierakstās arī kalendāra svētku datumu plūsmā, jo 5. augustā ir Latvijas dzelzceļa dibināšanas diena.
Gan vispusīgi, gan specifiski
Grāmatas autoru kolektīvu veido vēstures, dzelzceļa vēstures, ģeogrāfijas un ģeomātikas speciālisti un pētnieki – Latvijas Dzelzceļa vēstures muzeja zinātniski pētnieciskā darba vadītājs Toms Altbergs, Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas vadošais pētnieks, Latvijas Okupācijas muzeja vēsturnieks Kārlis Dambītis, Latvijas Universitātes profesors Ēriks Jēkabsons un dzelzceļa vēstures pētnieks Bruno Lielkāja –, tādējādi militāro dzelzceļu temats aplūkots vispusīgi, izklāstot arī specifiskus un niansētus jautājumus.
"Mēs esam pozicionējušies galvenokārt uz aktīvo karadarbību. 1915. gadā mums rodas situācija, ka Latvija faktiski ir pārdalīta divās daļās. Es neesmu vēsturnieks, bet vēsturnieks Kārlis Dambītis ir uzrakstījis tā, lai to tiešām saprot visi, kas tur sākumā bija. Kas notika tālāk, par to jau sākas dažādas versijas. Kartes ir dažādās valodās, un reizēm kaut kas arī neiet kopā. Mūsu uzdevums bija uztaisīt objektīvo ainu. Tas, kas notiek kara laikā, līdz šim detalizēti nebija nekur aprakstīts. Arī arhīvos un pirmavotos ir diezgan pretrunīga informācija. Katra puse savā pirmavotā vai nu apzināti, vai neapzināti ir sagrozījusi. Krievijā ar karšu taisīšanu vispār bija diezgan interesanti. Tās ir diezgan shematiskas kartes, lai saprastu, par kādām apdzīvotām vietām, ceļiem un šosejām ir runa. Priekšstats par Latvijas ceļiem ir bijis visai dīvains, nemaz nerunājot par debespusēm," pētnieku objektīvās grūtības ieskicē Toms Altbergs.
Pētnieku grupa šajā darbā ir aplūkojusi gan Vācijas, gan Krievijas armijas būvētos un izmantotos dzelzceļu tīklus, aptverot visu Latvijas teritoriju, un šī izdevuma lasītājiem būs iespēja hronoloģiski un ģeogrāfiski izsekot un vizualizēt dzelzceļus, kurus uzbūvēja abas karojošās puses, kā arī uzzināt par dzelzceļu tīkla izmantošanu karadarbībā gan Pirmā pasaules kara laikā, gan Latvijas brīvības cīņu periodā. Pētījums ir balstīts plašā avotu un literatūras bāzē, kas ietver dokumentus, kartes un fotogrāfijas. Turklāt daudzi avoti ir unikāli un Latvijā izmantoti pirmo reizi.
Literatūras un avotu apkopošana kopā ar lauka pētījumiem apvidū, cenšoties dabā noteikt nereti vien īslaicīgi pastāvējušās karalauka dzelzceļu līnijas, autoriem ļāva nonākt pie vērtīga rezultāta, kas turpmāk palīdzēs gan vēstures izzinātājiem, gan ikvienam interesentam.
"Šī grāmata ir unikāla ar to, ka pirmo reizi vienkopus tiek aplūkoti tie ar dzelzceļiem saistītie procesi, kas risinājās Pirmā pasaules kara gados, turklāt neatkarīgi no tā, kas bija to iniciatori un virzītāji – galvenokārt dažādu valstu un grupējumu militārās vai civilās pārvaldes. Izsekot šo notikumu gaitai līdz šim ir bijis praktiski neiespējami, jo trūka nopietnu, uz drošiem faktiem un pirmavotiem balstītu pētījumu. Mēs ļoti ceram, ka šis darbs šo tukšumu aizpilda, turklāt ne tikai ar statistiskiem faktiem, bet arī ar unikālām fotogrāfijām!" grāmatas atklāšanā teica Toms Altbergs.
Karšu pārlūki
Grāmatā būtiska loma ir arī ievietotajām kartēm. Tās ne tikai vizuāli papildina grāmatā rakstīto, bet tās arī plānots iedzīvināt digitālajos karšu pārlūkos, lai cilvēkiem ir iespēja bijušās dzelzceļu līnijas izpētīt arī dabā.
"Pirmajā pasaules karā tapušās un grāmatā aprakstītās dzelzceļa līnijas līdz Otrajam pasaules karam dabā ļoti ātri pazuda, bet, pateicoties grāmatas līdzautoru sameklētajiem datiem un kartēm, mums ir izdevies iezīmēt 1915.–1920. gada dzelzceļa tīklus. Iepriekšējā grāmatā par Sēliju visas dzelzceļa līnijas tika apkopotas un iekļautas divos karšu pārlūkos – LVM GEO un LU karšu pārlūkā –, un mēs ceram pēc kāda laika šajos pārlūkos ievietot jaunos materiālus, kas ļaus interesentiem saredzēt, ka zem bijušo dzelzceļu līniju apzīmējumiem var redzēt uzbērumus, caurrakumus, tiltu vietas un citas dzelzceļa liecības. Aicinu interesentus lasīt grāmatu, pētīt karšu pārlūkus un doties dabā apskatīties, jo varbūt izdodas ieraudzīt to, ko neviens cits vēl nav ieraudzījis. Un tā ir arī mūsu vēlme, šos materiālus ievietojot karšu pārlūkā, lai kāds, kuram, iespējams, aiz skapja vai pagultē glabājas kāda vēsturiska karte, ar to padalās! Pirmā pasaules kara laiks aizvien vairāk aiziet nebūtībā, bet dzelzceļi vēl ir atpazīstami," aicina LU docents Aivars Markots, priecājoties, ka "tagad jau ir pavisam savādāk, jo ir lāzerskenēšanas dati". Ģeogrāfijas un ģeoloģijas speciālists uzrāda arī vienu no pētniekus kavējošajām problēmām: "Tas būtu fantastiski, ko varētu atrast, ja mums būtu normāls kaimiņš. Iekšā Krievijas arhīvos mēs droši vien netiksim vēl daudz, daudz gadu."
"Ir patīkami, ka 15 gadu ieguldītais laiks un darbs ir kādam vajadzīgs un mēs varam to publicēt. Šis izpētes darbs ir nebeidzamais stāsts, jo nepārtraukti nāk klāt jauna informācija, jaunas kartes, jauni atradumi un atklājumi un rodas aizvien vairāk informācijas, ko turpināt pētīt. Vēsturei nevar pielikt punktu. Tāpēc mēs gaidām no lasītājiem atgriezenisko saiti – papildinošu informāciju, norādes uz kādām neprecizitātēm. Tas viss ir ļoti svarīgi, jo vēl jau ir Otrā pasaules kara laikā būvētie dzelzceļi, padomju armijas un industriālie dzelzceļi, ko pētīt un par kuriem rakstīt," saka pētnieks Bruno Lielkāja, kurš starp grāmatas līdzautoriem ir pavadījis visvairāk laika dzelzceļa liecību pētījumos dabā.
Savukārt vēsturnieks Kārlis Dambītis atzīst, ka dažkārt cilvēkiem pret dzelzceļu ir tāda romantiski sentimentāla attieksme, bet patiesībā dzelzceļš ir bijusi kara asinsrites sistēmas galvenā artērija, lai nodrošinātu frontes karaspēka funkcionēšanu. "Sākumā nemaz nešķiet, ka Latvijā varēja būt tik daudz dzelzceļu. Ja mūsdienās skatāmies uz dzelzceļu, tas šķiet kā ļoti masīva un vērienīga būve, tad patiesībā karalauka un industriālais dzelzceļš ir tāda kā taciņa, tikai ar sliedēm – salīdzinoši viegla būve –, jo vajadzības gadījumā sliedes tika operatīvi pārvietotas. Caur dzelzceļu mēs varam ļoti detalizēti gūt priekšstatu ne tikai par pašu dzelzceļa vēsturi, bet arī par militāro vēsturi."
Ikvienam interesentam jaunizdevumu ir iespējams iegādāties Latvijas Dzelzceļa vēstures muzejā, Kara muzejā, karšu veikalā Jāņa sēta, biedrībā Sēlijas kultūras projekti, kā arī grāmatnīcās. Grāmatas Militārie dzelzceļi Latvijā 1915–1920 izdevējs ir biedrība Sēlijas kultūras projekti.