Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), izvērtējot 57 projektus, kurus īsteno 34 profesionālās izglītības iestādes, secinājusi, ka ar pašreizējo finansējuma sadalījumu nav iespējams nevienai profesionālās izglītības iestādei nodrošināt pilnīgu infrastruktūras modernizāciju, lai tā būtu sakārtota atbilstoši darba tirgus prasībām un mūsdienu modernas skolas vajadzībām, kā to nosaka ERAF aktivitātes "Mācību aprīkojuma modernizācija un infrastruktūras uzlabošana profesionālās izglītības programmu īstenošanai" mērķi.
"Gadījumā, ja projekta mērķi netiktu sasniegti, valsts no ERAF nevarētu atgūt finansējumu. IZM parēķinājusi, ka pilnīga projekta apturēšana izmaksātu 20 miljonus latu, bet pašlaik, neļaujot skolām uzņemties jaunas saistības, valsts neattiecināmajās izmaksās no ERAF neatgūs nedaudz vairāk kā 2 miljonus latu," stāstīja Ķīlis.
Sarežģījumi projektu ieviešanā radušies, jo būvniecības pakalpojumu izmaksas projektos tika plānotas ekonomiskās krīzes laikā 2009.gadā, kad būvniecības izmaksas bija ievērojami zemākas, savukārt 2011.gada rudenī būvniecības iepirkumu reālās izmaksas rāda neplānotu sadārdzinājumu vidēji par 30%, kas neļaus sasniegt projektos iecerētos mērķus.
IZM ir secinājusi, ka 2011.gadā veiktā skolu reorganizācija un apvienošana ir ienesusi būtiskas izmaiņas ERAF projektu īstenošanā. Sākotnēji apstiprinātie projekti vairs nav atbilstoši aktuālākajai situācijai. Apvienotajām profesionālās izglītības iestādēm turpinot īstenot sākotnēji apstiprinātos projektus, netiek nodrošināta ERAF līdzekļu efektīva izmantošana. Savukārt, veicot grozījumus projektos atbilstoši notiekošajām reformām profesionālajā izglītībā, tiek būtiski mainīti sākotnēji apstiprinātie projekti, kas rada risku, ka ieguldītie līdzekļi varētu netikt atgūti no ES fondu līdzekļiem.
Ministram ir aizdomas, ka iepriekš īstenotā profesionālās izglītības reforma, izglītības iestādes apvienojot kompetenču centros un pēc kvotu sistēmas sadalot finansējumu pa 1,9 līdz 2,2 miljoniem latu, ir bijusi politiski motivēta un nav īstenota Latvijas izglītības interesēs. Ministrs atturējās nosaukt kādu konkrētu amatpersonu, kas būtu atbildīga par izveidojušos situāciju profesionālajā izglītībā. Zināms, ka nākamā gada sākumā IZM tiks veiktas strukturālās reformas, kuru īstenošanā tiks ņemta vērā ierēdņu līdzšinējā profesionalitāte.
Izvērtējot situāciju, IZM uzskata, ka labākais iepriekšminēto problēmu risinājums ir nodrošināt iespēju profesionālās izglītības iestādēm iesniegt jaunus projektu iesniegumus atbilstoši aktuālākajai situācijai un notiekošajām reformām.
IZM veic visu ERAF aktivitātē apstiprināto projektu pārskatīšanu, izvērtējot plānoto ieguldījumu efektivitāti, attīstības iespējas un ilgtspējas nodrošināšanu atbilstoši aktuālākajai situācijai un notiekošajām reformām profesionālajā izglītībā. Izvērtējuma rezultātā IZM sagatavos informatīvo ziņojumu par tālāko rīcību ERAF aktivitātes īstenošanā un priekšlikumus ERAF resursu koncentrācijai. Ziņojumu plānots iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā 2012.gada janvāra vidū.
Pēc ziņojuma izskatīšanas valdībā un Ministru kabineta lēmuma pieņemšanas par tālāko rīcību ERAF aktivitātes ieviešanā IZM līdz 2012.gada martam izstrādās jaunus Ministru kabineta noteikumus par ERAF aktivitātes īstenošanu un 2012.gada martā uzaicinās profesionālās izglītības iestādes iesniegt jaunus projektu iesniegumus atbilstoši aktuālākajai situācijai un reālajām investīciju izmaksām. Pēc IZM aprēķiniem, atkārtotai finanšu pārdalei varētu būt pieejami 60%-70% no aktivitātē paredzētajiem līdzekļiem.
IZM ir apņēmusies koncentrēt pieejamos ERAF resursus tā, lai ES fondu ieguldījuma rezultātā tiktu nodrošināta pilnīga profesionālās izglītības iestādes infrastruktūras sakārtošana un plānotā rezultāta sasniegšana - tiktu izveidotas pilnībā modernizētas izglītības iestādes atbilstoši mūsdienu skolas vajadzībām.
Ministrs uzsvēra, ka atbalstu saņems to profesionālo skolu projekti, kuri, sadarbojoties ar nozares uzņēmēju asociācijām, sagatavos jaunos speciālistus un piedāvās kvalifikācijas paaugstināšanu strādājošajiem stratēģiski svarīgākajās valsts ekonomikas jomās - farmācijā, lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un citās.
"Skolām būs jāizvērtē sava reģiona ekonomiskās attīstības tendences, demogrāfiskā situācija, sadarbība ar nozares asociācijām, lai projekta pieteikumā pārliecinātu projektu vērtētājus, ka viņu izglītības iestāde spēs ilgtermiņā sagatavot nozares uzņēmumiem augsti kvalificētus speciālistus," skaidroja ministrs.
Viņš atgādināja, ka valdības deklarācijā ir ierakstīts, ka profesionālās izglītības iestādes varētu nonākt nozaru profesionālo organizāciju padotībā, lai tās varētu elastīgāk sagatavot speciālistus nozares uzņēmumiem.
Ministrs solīja, ka projektu izvērtēšanā atbalstu saņems pamatoti kvalitatīvākie un valsts interesēm nepieciešamākie projekti, nevis tie, kuriem ir kādas politiskās partijas atbalsts. Tiem projektiem, kuri netiks atbalstīti no šiem ERAF atlikušajiem līdzekļiem, bet kuri valstī būs nepieciešami, IZM meklēs finansējumu no nākamajā finansēšanas periodā pieejamajiem līdzekļiem, valsts budžeta vai arī lūgs atbalstu nozaru asociācijām.
Ķīlis uzskata, ka ir jāpārtrauc prakse, ka tiek iesākti daudzi projekti, kuriem jau sākotnēji ir nepietiekams finansējums, ar domu, ka gan jau kaut kur radīs papildu līdzekļus.
Līdz šī gada beigām no 64 miljoniem latu ir apgūti 23%. Veiksmīgākā projektu realizācija ir notikusi profesionālajās izglītības iestādēs, kur tiks apgūtas pamatprasmes, - Barkavas arodvidusskolā, Jaungulbenes arodvidusskolā, Saulaines Profesionālajā vidusskolā, kā arī skolās ar specializāciju - Jelgavas Amatu vidusskolā, Rīgas Amatniecības vidusskolā - un dažos kompetenču centros - Kandavas Valsts lauksaimniecības tehnikumā, Priekuļu un Jāņmuižas Valsts tehnikumā, Aizkraukles Profesionālajā vidusskolā.
Ķīlis uzsvēra, ka IZM sadarbībā ar katru skolu meklēs labāko no risinājumiem turpmākajai darbībai un Valsts izglītības attīstības aģentūra kā ERAF administrējošā iestāde informēs projekta īstenotājus par turpmāko rīcību. Minētās aktivitātes finansējuma saņēmēji ir aicināti sazināties ar aģentūras projektu uzraugiem.
Kā ziņots, ERAF finansējums - 45 172 916 lati - bija sadalīts 14 profesionālās izglītības kompetences centriem, no kuriem tikai piecos līdz šī gada oktobra beigām bija sākti būvdarbi. 17 profesionālās izglītības iestādēm ar specializāciju piešķirti 16 262 395 lati, un sešās no tām jau notiek būvdarbi. Trijām profesionālās izglītības iestādēm pamatprasmju apgūšanai piešķirts 2 586 291 lats, un divās no tām notiek būvniecība.
IZM Profesionālās izglītības un vispārējās izglītības departamenta direktors Jānis Gaigals šī gada novembra beigās Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputātiem pauda uzskatu, ka 64,02 miljoni latu ir nepietiekams finansējums šo skolu renovācijai.
Viņš norādīja, ka Latvijā ir noteikta virkne "mākslīgu" ierobežojumu, kas nedod iespēju pilnībā īstenot profesionālās izglītības reformu. Pirms pieciem gadiem Darbības programmas papildinājuma kritērijos, kas tika saskaņota ar Eiropas atbildīgajām institūcijām, noteica reģionālās skolu skaita un finansējuma kvotas. Viena ERAF projekta maksimālās summas ierobežojums ir 1,9 miljoni latu, kas nedod iespēju pilnībā renovēt nevienu skolu.
Kā šķērsli Gaigals minēja arī sākotnējo aizliegumu renovēt dienesta viesnīcas, taču papildus piešķirtie 6,4 miljoni latu šo problēmu nevarot atrisināt.
Kā trūkumu viņš minēja arī to, ka IZM nav izveidota projektu vadības sistēma, kas nodrošinātu atbalstu projektu īstenošanā un koordinētu ERAF un Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta (KPFI) projektu īstenošanu. Šādas sistēmas neveidošanu viņš skaidroja ar to, ka 2010.gadā valdība ierobežoto līdzekļu dēļ bija aizliegusi ministrijām veidot jebkādas jaunas struktūras.