Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +2 °C
Apmācies
Pirmdiena, 11. novembris
Rainers, Nellija, Ojārs

Ar filmas Café Spleen jeb Augusts 1914 pirmizrādi atzīmēs Viktora Jansona jubileju

Trešdien, 21. decembrī, plkst. 18 Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) 1. stāva izstāžu zālē ar filmas Café Spleen jeb Augusts 1914 ne-pabeigtās video sesijas pirmizrādi tiks atzīmēta scenogrāfa, režisora, perfomanču meistara un LMA docenta Viktora Jansona jubileja, pavēstīja LMA pārstāve Linda Indriksone.

2014. gadā Jāņa Akuratera muzeja dārzā programmas Rīga – Eiropas Kultūra galvaspilsēta 2014 ietvaros bija izveidota savdabīga Café Spleen – armijas telts, kur mēneša garumā notika šodienas mākslinieku dzejas un mūzikas vakari, teatrālas performances un pasākumu cikli, kas stāstīja par dzejniekiem, māksliniekiem un komponistiem karalaukā, par cēloņiem un sekām, par laikmetu sasaukšanos.

Akcija Café Spleen jeb Augusts 1914 režisoram Viktoram Jansonam kļuva par vienu no impulsiem filmas būvēšanai. Scenārijā iekļauta režisora 25 gadu radošā darbība kino, teātrī, muzejos un viņa vectēva Augusta Liepiņa (1883–1957) – 5. Zemgales pulka strēlnieka – ceļš.

Viktora Jansona videoeseja ir veltījums pulkvedim Jukumam Vācietim, dzejniekam un strēlniekam Jānim Akurateram un vectēvam – strēlniekam Augustam Liepiņam

1914. gada augustā sākās Pirmais pasaules karš, kas, nesdams iepriekš nepieredzētu postu, izmainīja pasaules karti, sabiedrības vērtību sistēmu un dzīves stilu. Pirms simts gadiem latviešu karavadoņu, pirmkārt, 5. Zemgales latviešu strēlnieku pulka komandiera Jukuma Vācieša, stratēģija bija savā karapulkā iekļaut dzejniekus, māksliniekus, mūziķus, neliekot tiem kaujās būt pirmajās kareivju rindās, bet nosūtot pildīt sanitāra vai kara hronista pienākumus. Tādejādi liekot šiem izsmalcinātajiem, jūtīgo, estētisko pārdzīvojumu alkstošajiem redzēt kara nežēlību, līķu kaudzes, nāvi un karavīru drosmi un caur mākslas valodu iedvesmot strēlniekus un vēstīt nākamajām paaudzēm, ar kādām grūtībām dzima Latvijas valsts.

Filmas nosaukums aizgūts no Jāņa Akuratera stāsta Café Spleen (1917), kas vēsta par strēlnieku – dzejnieku un mākslinieku – kara situācijā pašu radīto „cilvēcisko patvērumu”, kad vakaros kādā lauku pirtiņā, fonā dunot kara troksnim, viņi pulcējās kopā, dzēra tēju, dziedāja un runāja par dzīvi un mākslu „viņpus” kara lauka, runāja par nākotnes Latviju.

1916. gada novembrī dzejnieks Jānis Akuraters (1876–1937) brīvprātīgi, tāpat kā daudzi citi dzejnieki un mākslinieki, iestājās 5. Zemgales latviešu strēlnieku pulkā. 

Café Spleen jeb Augusts 1914 idejas autors un režisors – Viktors Jansons, cenārijs – Viktors Jansons, Jānis Rēdlihs, operatori – Jānis Rēdlihs, Maija Smildziņa-Rēdliha, montāža – Jānis Rēdlihs, Viktors Jansons, montāžas konsultante – Maija Smildziņa-Rēdliha, mākslinieki – Viktors Jansons.

Filmā darbojošās personas – Viktors Jansons, Reinis Suhanovs, bet aizkadra balss pieder Viktoram Jansonam. Tēli, paštēli un darbojošās personas – Oļģerts Kroders, Toms, Jānis Ērenštreits, Marina Janaus, Ilmārs Blumbergs, filmas Kanta kaps skapis un vecāsmātes Emmas Liepiņas pūra skapis, Baltais zirgs, Ingunas Auderes un Maikla Rodžera (ASV) stikla mākslas objekti.

Filmā skan Jura Kulakova, Andreja Selicka, Paula Dambja, Džuzepes Verdi, Johana Sebastiana Baha mūzika un franču, krievu un latviešu dziesmas. Solisti – Marija Naumova, Ieva Akuratere, Ieva Parša, Miervaldis Jenčs, Māris Jēkabsons, Juris Kulakovs

 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Rīgā notiks vairāki Lāčplēša dienas pasākumi

Šodien Rīgā paredzēti dažādi Lāčplēša dienas pasākumi - koncerti, atceres brīži, kā arī svinīga valsts karoga pacelšana Uzvaras parkā, kam sekos svētku koncerts Pār Daugavu sasaucoties, informē...

Brante izstājusies no LRA

Rīgas domes deputāte Ieva Brante izstājusies no partijas "Latvijas reģionu apvienība" (LRA), aģentūru LETA informēja politiķe.

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas