Toreiz ārstiem izdevās roku saglābt, pateicoties kompleksai audu pārstādīšanai no kājas, ko paveica mikroķirurgu komanda. Laikam ejot, paciente sajuta diskomfortu pleca rajonā, kam sekoja atkārtota čūlas parādīšanās uz pleca daļas ādas. Veiktie izmeklējumi apstiprināja audzēja recidīvu.
"Neskatoties uz radikālu iepriekšējo operāciju, vienmēr pastāv augsts risks, ka audzējs atgriezīsies. Šā gada sākumā veiktajos izmeklējumos tika konstatēta audzēja ieaugšana atslēgas kaulā un lāpstiņā, kā arī apkārtējos muskuļos, nervos un asinsvados. Lai radikāli atbrīvotos no audzēja un novērstu tā izplatību krūšu kurvī, šādos un līdzīgos gadījumos būtu jāveic ceturtdaļas ķermeņa amputācija, kas sevī ietver pilnas rokas, lāpstiņas, apkārtējo muskuļu un daļas no atslēgas kaula noņemšanu," skaidro Latvijas Plastiskās un mikroķirurģijas centra vadītājs dr. Kalvis Pastars.
"Šāda veida operācija ir kropļojoša, taču tas ir vienīgais veids kā atbrīvoties no audzēja un pagarināt pacientam dzīvildzi. Tomēr mēs izlēmām iet citu ceļu un pirmo reizi Latvijā pielietot stažēšanās laikā ārzemēs iegūto pieredzi un zināšanas. Somijā es apguvu to, ka ar paša pacienta audiem no amputētas rokas elkoņa locītavas iespējams atjaunot zaudēto pleca rajonu, tādējādi uzlabojot gan funkcionalitāti, gan vizuālo tēlu. Respektīvi – pacients zaudē roku, bet tās veselā daļa tiek izmantota pleca rajona atjaunošanai. Šādu ķirurģisko taktiku var izmantot gadījumos, kad audzējs nav skāris elkoņa locītavu. Tas ir būtiski arī tāpēc, lai uzlabotu pacientes stāju, līdzsvaru un novērstu mugurkaula deformāciju," norāda mikroķirurgs Jānis Zariņš.
"Neveicot pleca daļas rajona rekonstrukciju, pacientes rehabilitācija un fiziskās iespējas būtu krietni ierobežotākas un estētiskais rezultāts graujošs," uzsver dr. Pastars.
Mikroķirurgu dr. Kalvja Pastara un Jāņa Zariņa virsvadībā pacientei astoņu stundu ilgā operācijā tika veikta elkoņa locītavas transplantācija, kuras laikā ar metāla plāksni un skrūvēm tika savienots augšdelma kauls ar atslēgas kaulu, locītava novietota deviņdesmit grādu leņķī un atjaunota asinsrite audos, veicot asinsvadu sašūšanu. Operācijā piedalījās arī rezidenti Kristaps Blūms, Marta Taurīte un operāciju māsa Kristīna Zolmane. Anestēziju nodrošināja anesteziologu brigāde Jevgēnijs Stepanovs,. Marina Cibuļska un māsa anestēziste Irina Olehnoviča. Agrīnā pēcoperācijas periodā paciente atradās Intensīvas terapijas nodaļā, kur pacientes ārstēšanā piedalījās Agnese Maļinovska un Daina Rožkalne.
Kopējam stāvoklim uzlabojoties, paciente tika pārvesta uz nodaļu, kur tika uzsākta agrīna aktivizācija ergoterapeites Diānas Bringinas un rehabilitologu Jeļenas Dzenes un Ņinas Burčakas uzraudzībā un brūču kopšana pārsienamās māsas Valentīnas Berestovas virsvadībā. Pēcoperācijas periods norit veiksmīgi. Paciente jau spēj pati pārvietoties un veikt daļēju pašaprūpi. Tomēr ārsti arī atzīst, ka pacientei paredzams ilgstošs rehabilitācijas periods, kura laikā no jauna jāiemācās veikt ikdienišķas lietas.
Ārsti aicina ikvienu regulāri veikt savas ādas pašpārbaudi vai lūgt to darīt tuviniekiem, pievērst uzmanību dzimumzīmēm un citiem ādas veidojumiem un to attīstībai – vai un kā mainās to lielums, krāsa, struktūra, un aizdomu gadījumā veikt savlaicīgu šo veidojumu pārbaudi pie speciālistiem.