Būtisks grozījumu mērķis, uz ko norāda gan pašvaldību, gan pasažieru pārvadātāju pārstāvji, ir vēlme ietaupīt naudu, tomēr par to, kā šo mērķi sasniegt, vienprātības valsts amatpersonu, pasažieru pārvadātāju un autoostu pārstāvju vidū nav. Savukārt Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) pauž bažas, ka iecerētie grozījumi radīs papildizdevumus tieši pašvaldībām, kuras pēc valsts gribas, bet bez papildu finansējuma saņemšanas būs spiestas būtiski iesaistīties autoostu pakalpojumu apmaksā. Turklāt strīdos par to, kurš un cik daudz par autoostu pakalpojumiem maksās, jautājums par pasažieru komfortu palicis otrajā plānā, lai gan tieši pasažieru skaita saglabāšana un pat palielināšana nepieciešama gan pārvadātājiem un autoostām, gan netieši arī valstij un pašvaldībām. Jāpiebilst, ka reģionālajos vietējās nozīmes un starppilsētu nozīmes maršrutos ar regulāras satiksmes autobusiem pārvadāto pasažieru skaits šā gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar atbilstošo periodu pērn, samazinājās, norādījusi Centrālā statistikas pārvalde.
"Valsts sekretāru sanāksmē augustā izsludinātie Grozījumi Autopārvadājumu likumā paredz papildināt Autotransporta direkcijas kompetenci ar funkciju, kas saistīta ar autoostu reģistrāciju, pārreģistrāciju, uzraudzību un kontroli," izklāsta Satiksmes ministrijas (SM) pārstāvis Aivis Freidenfelds un skaidro, "ņemot vērā samazināto valsts budžeta finansējumu, nepieciešams noteikt autoostās sniedzamo pakalpojumu minimālo apjomu, kas finansējams no valsts budžeta." "Izveidojusies paradoksāla situācija - pārvadātājs un autoosta vienojas par pakalpojumu apjomu, izpildes nosacījumiem un cenām, bet šos pakalpojumus apmaksā valsts," grozījumu nepieciešamību skaidro SM. Arī Autotransporta direkcijas (ATD) pārstāvis Egons Ālers piekrīt, ka "situācija ir paradoksāla".
"Ja patlaban autoostām ir kādi izdevumi, tad tie nepazudīs tad, kad tiks grozīts Autopārvadājumu likums. Redzot, ka SM paredz ietaupījumu līdz diviem miljoniem eiro, sāk mākt bažas, ka iztrūkstošā nauda tiks prasīta no pārvadātāja," uzsver Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas direktors Ivo Ošenieks.
SM atzīst - kā viens no iespējamajiem risinājumiem apsvērts variants daļēji novirzīt finansējumu autoostām caur pašvaldībām, bet pret pašvaldību iesaistīšanu iebilst LPS, norādot, ka netiešā veidā uz pašvaldību pleciem tiks uzlikts jauns finansiālais slogs.
"Ja Grozījumus Autopārvadājumu likumā lasa pareizi, sanāk, ka skaidri pateikts: "Ja jūs, pašvaldības, gribat autoostas, tad maksājat vairāk nekā divus miljonus eiro." Saucot lietas īstajos vārdos, notiek naudas izspiešana no pašvaldībām, un, lai to īstenotu, valsts amatpersonas izdomājušas jaunu terminu - "iesaistīt pašvaldības","sašutumu neslēpj LPS padomnieks tehnisko problēmu jautājumos Aino Salmiņš un uzsver, ka LPS savus iebildumus SM izteikusi jau augusta beigās.
Visu rakstu lasiet otrdienas, 23.septembra, avīzē Diena!