Laika ziņas
Šodien
Migla
Trešdiena, 27. novembris
Lauris, Norberts

Beidzot mācās klātienē

Par klātieni priecājas 55 pašvaldību skolēni, pārējās šāda privilēģija 12. klasei.

No šīs nedēļas klātienē mācības var notikt 55 pašvaldībās. Tajās skolu ik dienu var apmeklēt 1.–6. klašu un 12. klašu skolēni, bet 7.–11. klašu audzēkņi mācās pēc rotācijas principa. Savukārt tur, kur epidemioloģiskie rādītāji ir pārāk augsti, skolu divreiz nedēļā apmeklēt drīkst 12. klašu skolēni, lai apgūtu tos mācību priekšmetus, kuros ir obligātie centralizētie eksāmeni (OCE), – latviešu valodu, svešvalodu un matemātiku.

Aizķeršanās ar testiem

Vairākums aptaujāto skolu izmanto šo modeli, uzsverot, ka gan skolēni, gan skolotāji ir priecīgi beidzot izbaudīt īstu mācību procesu, lai gan pārējā skolas dzīve ir apstājusies. Taču ir arī izņēmumi. Ogres 1. vidusskolā 12. klašu skolēni klātienē apgūst tikai tos mācību priekšmetus, kurus paredzēts kārtot kā izvēles pārbaudījumus, piemēram, fiziku, krievu valodu, nevis OCE. "Tā kā novadā inficēšanās kumulatīvais rādītājs ir augsts, nolēmām vidusskolas beidzējus viņu pašu un pedagogu drošības dēļ nepulcēt skolā un turpināt mācību satura apguvi attālināti, jo esam izveidojuši labu sistēmu. Tikai izvēles centralizēto eksāmenu kārtotāji varēs ierasties uz klātienes nodarbībām, jo šādu skolēnu ir salīdzinoši maz," skaidroja Ogres 1. vidusskolas direktors Igors Grigorjevs.

Tie, kas tomēr izlēma atvērt skolas durvis divpadsmitajiem, atzīst, ka pirmajā nedēļā zināma aizķeršanās bija ar ātrajiem antivielu testiem. Turklāt vajadzēja tos noorganizēt jau laikus, lai jaunieši pagūtu nodot, bet pie laukos dzīvojošajiem, kas paši nevarēja ierasties skolā, aizbrauktu pašvaldības norīkots transports. Ne visi bērni un pedagogi rezultātus saņēma nākamajā dienā pēc analīžu nodošanas. 

Tagad visu skolu vadība nonākusi pie secinājuma, ka labāk paredzēt vienu dienu pēc testa un tikai tad organizēt mācības. "Pirmajā nedēļā mums iznāca tā, ka daži skolēni un viens pedagogs nedrīkstēja piedalīties stundā. Skolotājam nācās vien sazināties ar audzēkņiem tiešsaistē," ar savu pieredzi padalījās Tukuma Raiņa ģimnāzijas direktore Sigita Kūla. Arī Rīgas Natālijas Draudziņas vidusskolā bija līdzīga situācija, jo dažiem skolēniem kavējās rezultāti, taču laboratorija vismaz informējusi, ka kopumā nav konstatēts neviens pozitīvs gadījums, līdz ar to visi 37 skolēni varēja atrasties skolas telpās. "Visi noteiktajā laikā bija ierindā, tikai viens puisis, kurš ir slims, nebija," pauda skolas direktors Pēteris Ševčenko. Izkārtot skolēnus tā, lai ievērotu visas epidemioloģiskās prasības, nebija grūti – viena grupa izvietota aktu zālē, otra – lielākajā kabinetā. Arī citās izglītības iestādēs rīkojās tāpat, piemēram, Preiļu Valsts ģimnāzijā, kur zināms pluss ir tas, ka divpadsmito, salīdzinot ar citiem gadiem, ir mazāk – kopumā 34, teica skolas direktore Ligita Pauniņa. 

Sarežģīta organizēšana

Krāslavas Valsts ģimnāzijas direktors Jānis Tukāns sacīja, ka jauniešiem bija grūti pēc brīvā mājas režīma pierast pie skolas soliem, kuros vajag pavadīt vairākas stundas. Jaunieši paši atzinuši, ka brīnoties par to, kā kādreiz varējuši tik ilgi nosēdēt un koncentrēties uz apgūstamo vielu. Stundu saraksts vairākumā skolu veidots blokos – trīsreiz pa divām stundām ar garākiem starpbrīžiem pa vidu, lai varētu izvēdināt telpas un jaunieši izstaigāties pa lauku. Krāslavas Valsts ģimnāzijā nodrošina arī nelielas siltas pusdienas, taču ne visur tā tiek darīts, piemēram, Rīgas Natālijas Draudziņas vidusskolā audzēkņiem pieteikts pašiem paņemt līdzi ēdamo, ko var nobaudīt kādā no 20 minūšu garajiem starpbrīžiem. Pagājušajā nedēļā liels pluss bija tas, ka tika dalītas lielās produktu pakas, kuru saturu tad daļa jauniešu izmantoja maltītes ieturēšanai, piebilda P. Ševčenko.

Visu skolu direktori uzsvēra, ka organizatoriskie jautājumi ir ļoti laika un darba ietilpīgi – gan loģistika jānodrošina (it īpaši tas attiecas uz lauku teritorijām), jo ne visi vecāki var atvest skolēnus uz skolu, gan stundu saraksts jāsaskaņo tā, lai pedagogiem nepārklātos tiešsaistes nodarbības ar citām klasēm. Jāņem vērā arī tas, ka notiek arī individuālās konsultācijas – gan attālināti, gan uz vietas – skolā. Galu galā diena pedagogiem iestiepjas no plkst. 9 līdz 15, un tad sākas otrā daļa – darbu labošana un gatavošanās nākamajai dienai. "Tas viss prasa milzīgu darbu. Skolotājiem ir dubultslodze, jo, tik ilgi attālināti mācoties, daļa bērnu iekrituši psihoemocionālā bedrē, no kuras grūti tikt laukā, – tā ka mācības paliek otrajā plānā. Iesaistām visus spēkus – gan psihologu, gan sociālo pedagogu, lai palīdzētu bērniem. Tāpēc liels pluss ir tas, ka vismaz divpadsmitie var ierasties uz klātienes mācībām," sacīja Zentas Mauriņas Grobiņas novada vidusskolas direktore Laila Urbāne.

Grūti saprotami norādījumi

Taču vēl sarežģītāk mācību procesu ielikt sliedēs ir tā saucamajās drošajās pašvaldībās. "Visa tā menedžēšana, laiku un plūsmu skaņošana, pusdienu nodrošināšana tā, lai vienlaikus ēdnīcā atrastos tikai noteiktas grupas, – to var saprast tikai tas, kurš pats ar to saskāries," ar nopūtu bilda Valmieras Pārgaujas Valsts ģimnāzijas, kurā mācās vairāk par 600 skolēniem, direktore Agita Zariņa. Vēl piņķerīgāku šo situāciju padara pretrunīgā informācija, kas pienāk no Izglītības un zinātnes ministrijas un citām atbildīgajām iestādēm. Lūk, piemērs, laukā skolotājs var darboties tikai ar desmit bērnu grupu. Iznāk, ka bioloģijas stundā, ko varētu lieliski novadīt ārā, skolēni klasē var būt vairāk par desmit, taču ārpus tās – ne? Vai arī – 7. līdz 11. klasei jānodrošina mācības pēc rotācijas principa, proti, katra klašu grupa klātienē mācās divas dienas. Tā kā daļa bērnu nav no Valmieras vai pat tās tuvākās apkaimes, tā ir nopietna loģistikas problēma gan skolai, gan vecākiem. Tādu savdabīgu noteikumu netrūkst, un tie skolas vadības dzīvi nebūt nepadara vieglāku. Turklāt katra nedēļa jāgaida ar trīsošu sirdi, jo nezini, vai atkal nav jāpāriet uz attālinātajām mācībām un jāpārkārto skolas dzīve.

Jaunjelgavas vidusskolā, kurā kopumā ir ap 200 skolēniem, klātienē zinības apgūst 1.–6. klase, 12. klase un daļēji pārējās. Skolas direktore Lauma Mīlīga kā plusu min to, ka skola nav skaitliski liela, līdz ar to vieglāk ievērot visas prasības un arī vieglāk izsekot visiem skolēniem. Priecājoties, ka visi skolēni var mācīties arī klasē un 9. klasei bija iespēja diagnosticējošo darbu svešvalodā pildīt klātienē. Grūtāk ir tikai ar ēdināšanu, taču arī tai risinājums atrasts. Mazākie pusdieno ēdnīcā pa grupām (garais starpbrīdis ir 40 minūšu), bet lielajiem atvēlēta kafejnīcas telpa.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas