"Šogad tāpat kā pērn tiks pilnībā izzvejotas gan reņģes, gan brētliņas. Nekādu problēmu ar nozvejas kvotu apguvi nav," teica Voits.
Viņš piebilda, ka Nacionālās zvejniecības ražotāju organizācijas šogad janvārī atklātajā saldētavā Ventspilī uzglabāšanā šā gada aukstajos mēnešos uzglabāšanai tika ievietotas 4400 tonnu saldēto zivju, jo tad zvejotās zivis ir krietni labākas kvalitātes nekā vasarā. "Aktīvajā zvejas laikā tirgū nav tik liela pieprasījuma pēc zivīm kā vēlāk, tāpēc zvejnieki tās tobrīd ieliek saldētavā un sasaldē," teica Voits, piebilstot, ka no kopumā 4400 tonnām uzglabāšanā esošajām saldētajām zivīm jau 2100 tonnu līdz šā gada jūnija beigām jau realizētas.
Komentējot reņģu zvejas apturēšanu Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņu Rietumu ģeogrāfiskajā rajonā, Voits norādīja, ka tas Latvijas zvejniekus nekādi neietekmēs, jo piekrastes zvejnieki ir informēti par ierobežotajām zvejas iespējām Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos, un ar to rēķinās. Viņš atgādināja, ka, atbilstoši Zvejniecības likumam no Latvijai noteiktā kopējā pieļaujamā nozvejas apmēra reņģu zvejai Rīgas jūras līča piekrastē iedala ne mazāk par 15%.
Viņš arī piebilda, ka reņģu ar stāvvadiem zveja Rīgas jūras līča piekrastes Dienvidu ģeogrāfiskajā rajonā, kur vēl nav apgūts tam noteiktais nozvejas limits, aktīvāk turpināsies rudenī, jo vasarā zivis ir sliktākas kvalitātes. "Vasarā, karstā laikā, kad ārā ir diezgan lieli plusi, ir grūti saglabāt zivīm augstu kvalitāti. Zivju kvalitātes saglabāšana siltajā laikā prasa daudz lielākus ieguldījumus, augstāku ledus patēriņu, rūpīgāku, ātrāku apstrādi. Tāpēc vasarā - jūnijā un jūlijā - zvejnieki parasti zvejo ļoti maz. Aktīvāka zveja parasti atsākas augustā, kad skatās, kāda ir zivs kvalitāte, cik intensīvi var sākt zvejot. Septembra beigās, oktobrī var sākt sālīt zivis, lai tās labi uzglabātos," teica Voits.
Jau ziņots, ka, pateicoties labvēlīgiem zvejas apstākļiem, Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos bijusi ļoti laba reņģu zveja ar stāvvadiem, tādēļ šīs sugas nozvejas limits jau ir pilnībā apgūts arī līča Rietumu ģeogrāfiskajā rajonā - Engures, Mērsraga, Rojas un Dundagas novada administratīvās teritorijas piekrastē, kur apturēta tālākā stāvvadu zveja.
Zemkopības ministrijā skaidroja, ka reņģu zveju pēc nozvejas limita apgūšanas Rīgas līča piekrastes attiecīgajā rajonā nepieciešams apturēt, lai nenotiktu šīs sugas pārzvejošana, kas varētu novest pie reņģu nozvejas limitu samazināšanas Rīgas jūras līcī turpmākajos gados. Šādā gadījumā negatīvi tiktu ietekmēti pilnīgi visi zvejnieki, kuri zvejo šajos ūdeņos. Vienlaikus Zemkopības ministrijā informē, ka Rīgas jūras līča Rietumu ģeogrāfiskajā rajonā apturēta tikai reņģu zveja ar stāvvadiem, bet reņģu zvejai ar tīkliem nodalītie 4% jeb 100 tonnas no kopējā piekrastei noteiktā reņģu nozvejas apjoma vēl var tikt zvejoti arī šajos ūdeņos. Tāpat zvejnieki reņģes ar stāvvadiem aktīvi var turpināt zvejot Rīgas jūras līča piekrastes Dienvidu ģeogrāfiskajā rajonā un, iespējams, pavisam drīz tiks apgūts arī tam noteiktais nozvejas limits.
Nacionālās zvejniecības ražotāju organizācija ir dibināta 2004.gadā un tās mērķi ir zivju tirdzniecības apstākļu uzlabošana organizācijas biedriem, kā arī cenu stabilizācija, piedāvājuma koncentrācijas palielināšana, nozvejas plānu un programmu izstrāde. Tāpat "Nacionālās zvejniecības ražotāju organizācija" palīdz biedriem iekārtu modernizācijā un darbības veikšanā, kā arī kontrolē organizācijas biedru veicamo zvejniecību, regulē organizācijas biedru nozvejas kvotas un īsteno citus zvejniekiem svarīgus pasākumus.