2019. gada vasarā tika likvidēti uzņēmumi, caur kuriem tika pārvaldīts sabiedriskās ēdināšanas tīkls Tokyo City, kas darbojās uz franšīzes pamata un kuru Valsts ieņēmumu dienests (VID) 2017. gadā pieķēra aplokšņu algu maksāšanā, izvairoties no nodokļu nomaksas lielos apmēros, par ko VID Nodokļu un muitas policijas pārvalde lūdza prokuratūrai sākt kriminālvajāšanu pret divām Tokyo City tīkla restorānu direktorēm.
Paralēli tam VID trim bijušajiem Tokyo City pārvaldītājiem – SIA Resto Court, SIA Stollons un SIA Restograd – aprēķinājis kopumā deviņu miljonu eiro neiemaksātās sociālās iemaksas par iepriekšējo periodu. Tajā skaitā ap 600 tūkstošiem eiro ir VID aplēstā nesamaksāto nodokļu pamatsumma, savukārt pārējie teju 8,5 miljoni eiro ir soda nauda, kas obligātajām sociālajām iemaksām ir aprēķināta 300% apmērā, un nodokļu nomaksas kavējuma naudas. Kriminālprocesā šī summa gan netika iekļauta, jo tās ir tikai aplēses, un liecību par to īsti nav, toreiz skaidroja raidījums Aizliegtais paņēmiens.
No vaininiekiem nepiedzen
Pēc kriminālprocesu ierosināšanas un ēdināšanas uzņēmumu darbības apturēšanas visi trīs iesaistītie uzņēmumi ar laiku tika likvidēti. Restorānu tīkla pārvaldīšanu uzsāka jauns uzņēmums – SIA Tokyo City.
Pieņemot, ka uzņēmumi ir "samainīti", VID tika paudis gatavību cīnīties, lai nodokļu parādu atgūtu. "Šādu praksi uzņēmumi pielieto brīžos, kad uzņēmuma vadība saprot, ka ir problēmas vai būs problēmas. Tad nu tālākais risinājums, visticamāk, notiks tieši šādā veidā, ka attiecīgais uzņēmums savu darbību pārtrauks un tiks veidots jauns uzņēmums. Dažkārt pat būtībā nemainās strādājošo sastāvs. Būtībā nomainās tikai amatpersona. Uzņēmums ar citu nosaukumu zem konkrētā zīmola arī savu darbību turpina," iepriekš Aizliegtajam paņēmienam sacīja VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes direktors Kaspars Podiņš.
Pēc ārpustiesas vienošanās starp prokuroru un iepriekšējo uzņēmumu vadītājām par vainas atzīšanu un soda naudas samaksāšanu VID faktiski nolēmis visus trīs bijušos restorānu pārvaldītājus virzīt uz likvidāciju, taču šajā procesā nepiesakoties par kreditoriem, lai atgūtu nenomaksātos nodokļus no šiem uzņēmumiem.
Pēc Dienas rīcībā esošās informācijas, VID norādījis, ka ir konstatēta piedziņas neiespējamība no šiem uzņēmumiem, vienlaikus uzsverot, ka VID neesot pieļāvis bezdarbību, neiebilstot pret visu trīs minēto uzņēmumu likvidāciju un izslēgšanu no Komercreģistra.
Saskaņā ar Komercreģistrā pieejamo informāciju par Resto Court, Stollons un Restograd darbības izbeigšanu, pats VID bijis iniciators, lai tiktu izbeigta šo uzņēmumu saimnieciskā darbība. Šādu pieņēmumu apstiprina arī fakts, ka VID laikā posmā no 2018. gada sākuma līdz jūnijam ir pieņēmis lēmumus par šo uzņēmumu valdes locekļu iekļaušanu riskanto (nevēlamu) personu sarakstos, par minēto uzņēmumu saimnieciskās darbības apturēšanu, kā arī tieši VID pieņēmis lēmumus par to likvidēšanu un izslēgšanu no Komercreģistra.
Tomēr, lai nepieļautu situācijas, kad regulējumi ļautu uzņēmējam atsākt darbu "no baltas lapas", VID ir tiesības apturēt nodokļu maksātāja saimniecisko darbību, ja nodokļu maksātājs nebūs veicis nokavēto nodokļu maksājumu samaksu. 2018. gada vidū VID bija iespēja izmantot visas tam likumā noteiktās tiesības situācijas pārvaldīšanai. Proti, atbilstoši likumam Par Valsts ieņēmumu dienestu VID varēja kļūt par Resto Court, Stollons un Restograd likvidatoru kā to kreditors, tomēr ir izvēlējies citu ceļu, kas savā ziņā neatbilst labas pārvaldības praksei, jo tika pieļauts, ka minētie trīs uzņēmumi bez jebkādiem šķēršļiem tiek likvidēti.
Apzināta rīcība?
Nodokļu tiesību eksperti norāda – ja bija konstatēta nodokļu parādu piedziņas neiespējamība, VID bija pienākums vērsties tiesā ar pieteikumu pret uzņēmumiem par to maksātnespējas atzīšanu, kā VID rīkojas daudzos līdzīgos gadījumos. Situācijās, kad komersantam radušies parādi, kurus tas pilnībā nespēj samaksāt, likumīgais situācijas risinājums ir maksātnespēja. No vienas puses, tas ļauj taisnīgi un likumā paredzētajā secībā starp kreditoriem sadalīt atlikušos komersanta līdzekļus, bet no otras puses – ļauj pēc iespējas ātrāk saimniecisko aktīvu atgriezt ekonomikas apritē, lai tas dotu darba vietas un nodokļu ieņēmumus. Turklāt Maksātnespējas likums paredz virkni mehānismu kreditoru tiesību aizsardzībai – administratora tiesības apstrīdēt darījumus, administratora tiesības atprasīt maksājumus, administratora tiesības vērsties ar prasību pret valdes locekļiem par zaudējumu atlīdzināšanu.
Nevēršoties tiesā ar pieteikumu par minēto uzņēmumu maksātnespējas atzīšanu, VID nerīkojās likumā paredzētajā kārtībā, bet gan, iespējams, nolaidīgi pieļāva šo nodokļu parādnieku likvidāciju un zaudēja iespēju parādus atgūt no tiem.
No iepriekš minētā var izdarīt pieņēmumu, ka VID apzināti nav pieteicies par kreditoru iepriekšējiem parādniekiem un ļaunprātīgi vilcinājis laiku, lai iepriekšējo īpašnieku parādam pieaugtu soda procenti un vēlāk varētu ar to vērsties pret jaunajiem uzņēmuma īpašniekiem.
VID konkrēto situāciju nekomentē
Diena lūdza VID skaidrojumu, taču VID norādīja, ka normatīvi liedz VID publiski izpaust informāciju par konkrētu nodokļu maksātāju bez tā rakstiskas piekrišanas, tajā skaitā par veiktajām piedziņas darbībām pret uzņēmumu un to rezultātiem.
VID skaidro, ka atbilstoši likumam Par nodokļiem un nodevām nokavētos nodokļu maksājumus, kuri nav nomaksāti normatīvajos aktos noteiktajā termiņā, un ar tiem saistīto nokavējuma naudu, kā arī izdevumus par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu bezstrīda kārtībā nodokļu administrācija piedzen bezstrīda kārtībā, pamatojoties uz lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu.
Saskaņā ar minēto likumu lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu zaudē spēku, ja sastādīts akts par piedziņas neiespējamību un gada laikā pēc tā sastādīšanas nodokļu administrācija nav ieguvusi informāciju, saskaņā ar kuru tai būtu pamats veikt darbības, lai izpildītu lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu.
"Aktu par piedziņas neiespējamību sastāda, ja, veicot nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu, parādnieka mantas pārbaudi, tai skaitā, publiski pieejamos īpašumu reģistros, nosūtot rīkojumu darījumu partnerim par naudas līdzekļu apķīlāšanu un pārskaitīšanu, piedzenamais parāds nav iekasēts, kā arī nodokļu administrācijas rīcībā nav informācijas par nodokļu maksātāja mantas un/vai naudas līdzekļu esību, saskaņā ar ko būtu pamats veikt tālākas darbības nodokļu parāda piedziņā un ir pamats izdarīt secinājumu, ka nokavēto nodokļu maksājumu piedziņa no nodokļu maksātāja nav iespējama," skaidro VID.
Uz šā akta pamata tiek apturēta nodokļu maksātāja saimnieciska darbība, kā arī bijušās un esošās amatpersonas, kuru amata pienākumu pildīšanas laikā nodokļu maksātājam ir izveidojušies nokavētie nodokļu maksājumi, kas pārsniedz 15 tūkstošus eiro, to samaksas termiņš normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nav pagarināts, un nav pagājuši trīs gadi no nodokļu samaksas termiņa dienas, komercsabiedrība nav iesniegusi maksātnespējas procesa pieteikumu tiesā, tiek iekļautas riska personu sarakstā.
"Uzņēmumu pāreja tiek vērtēta, pamatojoties uz Komerclikuma 20. panta pirmajā daļā noteikto, ja uzņēmums vai tā patstāvīga daļa pāriet citas personas īpašumā vai lietošanā, uzņēmuma ieguvējs atbild par visām uzņēmuma vai tā patstāvīgās daļas saistībām. Tomēr par tām saistībām, kuras radušās pirms uzņēmuma vai tā patstāvīgās daļas pārejas citas personas īpašumā vai lietošanā un kuru izpildes termiņš vai nosacījums iestājies piecu gadu laikā pēc uzņēmuma pārejas, uzņēmuma nodevējs un uzņēmuma ieguvējs atbild solidāri," akcentē VID pārstāvji, piebilstot – konstatējot uzņēmuma pāreju un ņemot vērā Komerclikumā noteikto solidāro atbildību, uzņēmuma nodevēja nenomaksātais nodokļu parāds tiek piedzīts arī no uzņēmuma ieguvēja, pieņemot lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu.