Viņš atgādina, ka modrība un spēkā esošie drošības pasākumi ir jāsaglabā un jāturpina apzinīgi ievērot arī tāpēc, ka papildu risku rada jaunais, lipīgākais vīrusa paveids, kas konstatēts arī Latvijā. Citās Eiropas valstīs jaunie vīrusa paveidi ir izraisījuši trešo slimības izplatības uzliesmojumu.
Kā aģentūru LETA informēja SPKC, aplēses liecina, ka pēc aptuveni pusotra mēneša kumulatīvais saslimstības rādītājs uz 100 000 iedzīvotāju varētu sasniegt 200 gadījumus. Kā jau iepriekš vēstīts, sasniedzot divu nedēļu kumulatīvo gadījumu skaita jeb saslimstības līmeni 200 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju, būtu iespējams mazināt ierobežojumus.
Galvenais rādītājs, pēc kura epidemiologi vērtē situāciju ar saslimstību, ir 14 dienu kumulatīvais saslimušo skaits uz 100 000 iedzīvotāju. Latvijā drīz pēc gadu mijas šis rādītājs strauji palielinājās līdz gandrīz 690 gadījumiem, bet šobrīd tas ir samazinājies līdz 590 gadījumiem.
Lai novērtētu epidemioloģiskās situācijas uzlabošanos, saslimstības rādītājam valstī jābūt mazākam par 200 saslimušo uz 100 000 iedzīvotāju. Tas nozīmē, ka dienā tiek reģistrēti ne vairāk kā 270 jauni saslimšanas gadījumi.
Šis ir slieksnis, kad gan pašmāju, gan Eiropas Savienības epidemiologi rosina mazināt Covid-19 drošības pasākumus. Tomēr mazināt drošības pasākumus šobrīd būtu pāragri, jo Latvijas 14 dienu kumulatīvais saslimušo skaits uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju ir daudz augstāks, nekā citviet Eiropā - 685,8 mūsu valstī un 453,3 Eiropas Savienībā vidēji.
Tāpat SPKC norāda, ka šobrīd slimnīcu noslodze ir ļoti liela - virs 1000 pacientiem, no kuriem apmēram 10% ir smagā stāvoklī. Pie tik augstas slimnīcu noslodzes nedrīkst radīt apstākļus saslimstības straujākai izplatībai, pretējā gadījumā slimnīcas nevarēs nodrošināt palīdzību tiem, kuriem tā akūti nepieciešama.
Jau ziņots, ka līdzīgu prognozi SPKC izteica jau nedēļas sākumā, paredzot, ka saslimstību - 200 gadījumus uz 100 000 iedzīvotāju - Latvija varētu sasniegt pēc vismaz mēneša.