Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +28 °C
Skaidrs
Piektdiena, 12. augusts
Klāra, Vizma

Esam maza, bet talantīga nācija

Par latviešu diasporas saiknēm ar Latviju un to attīstības potenciālu Guntars Gūte sarunājas ar Latviešu apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē viceprezidentu Reini Danci.

Jūs esat Latviešu apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē viceprezidents un savā ikdienā daudz laika veltāt latviešu diasporas aktivitātēm šajās valstīs un arī kontaktiem ar Latviju. Šobrīd pasaule piedzīvo lielas pārmaiņas gan Covid-19 pandēmijas, gan Krievijas uzsākta kara Ukrainā dēļ, – kā visi šie notikumi ietekmē latviešu diasporu pasaulē, tostarp saitēs ar Latviju?

Es pēdējos divus gadus dzīvoju Austrālijas ziemeļu daļā Dārvinā – tur savulaik studēju tieslietas. Mēs regulāri šeit tiekamies ar igauņiem un lietuviešiem, kā arī ukraiņiem, kuru gan te nav daudz, taču cenšamies viņus atbalstīt šajā brīdī. Domāju, ka karš Ukrainā ir sekmējis Austrālijā dzīvojošo cilvēku vienotību, tostarp piedaloties protesta akcijās pret karu.

Runājot par saikni ar Latviju – varbūt kādam arī ir mazliet bail tieši šajā brīdī braukt uz Latviju, taču, tā kā iepriekšējos divus gadus pandēmijas dēļ vispār nebija nekādu iespēju ceļot, ir daļa cilvēku, tostarp arī es, kuri izmanto iespēju atkal viesoties Latvijā. Es pats Latvijā iepriekšējo reizi biju 2016. gadā.

Kā ārzemju latvieši vērtē pašreizējo situāciju Latvijā? Daudziem šeit dzīvojošajiem šobrīd ir diezgan drūmas izjūtas, tostarp par tuvāko nākotni, ņemot vērā nupat piedzīvoto krīzi saistībā ar pandēmiju, tagad jaunus ekonomiskus izaicinājumus radījis karš Ukrainā,

Lai gan Austrālija ir otrā Zemeslodes pusē, arī šeit cilvēki ir satraukti. Arī mēs izjutām Covid-19 pandēmijas ietekmi. Savā ziņā pandēmijas laikā mēs bijām lielākajā "cietokšņa salā", kurā nevarēja ne ieceļot, ne arī no šejienes izceļot. Tagad šie ierobežojumi ir atcelti, un daudzi Austrālijas latvieši izmanto šo iespēju atkal apmeklēt Latviju.

Taču šobrīd, protams, jaunu bažu iemesls ir karš Ukrainā. Tas ietekmējis arī Austrālijas ekonomiku, un šobrīd grūti prognozēt, kā šie notikumi ietekmēs katru cilvēku, jo nav skaidrs, vai tuvākajā nākotnē nepieaugs nodokļi un cik lielā mērā pieaugs aizdevumu procentu likmes, jo daudziem ir jāmaksā, piemēram, kredīts par mājokli. Tas nozīmē, ka cilvēkiem samazināsies brīvu finanšu apjoms, ko varētu tērēt, piemēram, ceļojumiem.

No jūsu teiktā nojaušams, ka arī Austrālijā cilvēki rēķinās, ka nāksies "ciešāk savilkt jostas".

Jā, un to jau esam piedzīvojuši ar degvielas cenām – pēc kara sākuma benzīna cenas strauji pieauga. Līdz tam benzīna cena bija pusotra Austrālijas dolāra par litru, patlaban cena ir virs diviem dolāriem par litru. Tas iespaido gan katra cilvēku budžetu, gan arī ekonomiku kopumā, jo līdz ar degvielas sadārdzināšanos pieaug arī pārējo nozaru izmaksas un cenas kāpj uz augšu.

Atgriežoties pie saiknes ar Latviju – vai ārzemēs dzīvojošajiem latviešiem valsts ļauj sajust piederību Latvijai? Kā vispār, dzīvojot, piemēram, angliskajā vidē, spējat saglabāt latviskumu?

Man šķiet, ka saikne ar Latviju noteikti progresē pozitīvajā virzienā. Viens no nozīmīgiem faktoriem ir tas, ka pagājušajā gadā darbu Austrālijā uzsāka pirmais pastāvīgi rezidējošais Latvijas vēstnieks Austrālijā Marģers Krams. Tas ir liels bonuss Austrālijas latviešiem – kopš vēstnieks kopā ar savu komandu uzsāka darbu Austrālijā, viņi, piemēram, ir braukuši pa Austrāliju ar "pasu stacijām", kas būtiski atvieglo šeit dzīvojošajiem cilvēkiem jaunas pases saņemšanu. Tagad, lai nokārtotu dokumentus un saņemtu jaunu Latvijas pasi, mums vairs nav jādodas uz Tokiju Japānā vai uz Latviju.

Šogad Latvijā ierados kopā ar mūsu apvienības vadītāju Skaidrīti Augulēviču, un mēs piedalījāmies virknē tikšanos un semināru, kur kopā ar Latvijas pārstāvjiem apspriedām, kā Latvija var palīdzēt latviešu diasporai pasaulē un otrādi – kā diaspora var palīdzēt Latvijai, tostarp rīkojot dažāda veida kopīgus pasākumus.

Piemēram, šogad Austrālijā, Adelaidē notiks Jaunatnes dienas, savukārt nākamgad Melburnā būs latviešu kultūras dienas. Tā kā patlaban ceļošanas ierobežojumi ir atcelti un ir iespēja atkal ceļot, arī latviešiem – dejotāju kolektīviem un koristiem – ir iespēja viesoties citam pie cita. Piemēram, šogad Adelaidē notiekošajās Austrālijas latviešu jauniešu dienās ir plānota Latvijas kora Balsis dalība. Un tieši šādu Latvijas kolektīvu viesošanās Austrālijā arī palīdz mums šeit daudz sekmīgāk saglabāt latviskās tradīcijas un kultūru.

Virknē Austrālijas lielo pilsētu – Melburnā, Sidnejā, Adelaidē – katru sestdienu darbojas latviešu skolas. Pats savulaik esmu darbojies Adelaides latviešu skolas padomē, šo skolu apmeklēja arī visas trīs manas meitas. Zinu, ka latviešu bērniem no vienas puses nemaz tik ļoti nepatīk iet uz skolu sestdienā – kāpēc man jāiet uz skolu, ja daudziem draugiem ir brīvdiena. Taču arī es bērnībā apmeklēju latviešu skolu sestdienās. Turklāt mans tēvs aktīvi darbojās basketbolā, un man katru sestdienu pulksten astoņos no rīta bija basketbola treniņš, bet pēc tam bija jābrauc uz Adelaides latviešu skolu. Tāpat brīvdienās bija arī dažādas skautu un gaidu aktivitātes. Būtībā manā laikā dažādos – gan sportiskos, gan tieši latviskos – pasākumos bija iesaistīti teju visi Austrālijā dzīvojošie latvieši. Diemžēl jāatzīst, ka šobrīd šie skaitļi mazinās – cilvēkiem bieži ir daudz citu svarīgu lietu jāpaveic. Tajā pašā laikā mana sieva, kas ir vācu izcelsmes austrāliete, vienmēr atbalstīja mani, kad vedām meitas uz latviešu skolu.

Kāda ir šodienas Latvija un Rīga diasporas pārstāvja acīm? Attīstāmies, stagnējam?

Ja skatās ilgākā laika posmā, noteikti daudz kas ir mainījies pozitīvajā virzienā. Mēs ar sievu no 2004. līdz 2005. gadam Rīgā nodzīvojām gadu. Kopš tā laika, piemēram, Rīga ir ļoti mainījusies. Diemžēl sievai nebija iespēju Latviju apmeklēt šoreiz, lai atkal redzētu pozitīvās izmaiņas. Kad toreiz dzīvojām Latvijā, varēja izteikti redzēt, ka cilvēki ikdienā bija drūmāki, viņi maz smaidīja un pārsvarā skatījās uz zemi. Tagad cilvēki daudz vairāk smaida – varbūt iemesls tam ir vasara. Manuprāt, Latvijā notiek attīstība pozitīvajā virzienā.

Jūsu sirdslieta ir sports. Kā vērtējat Latvijas sportistu panākumus pasaules līmenī? Kā jums šķiet, vai valsts pietiekami veicina sporta attīstību?

Ja, piemēram, salīdzinām iedzīvotāju skaitu dažādās valstīs, Latvijā tie ir nepilni divi miljoni, kamēr Austrālijā – ap 25 miljoniem cilvēku, kur turklāt tiek salīdzinoši daudz līdzekļu ieguldīts sporta sekmēšanai. Taču tieši cilvēku skaita kontekstā, manuprāt, Latvijas panākumi ir fenomenāli. Piemēram, bija tik neaprakstāms prieks piedzīvot, kā Latvijas komanda trīs pret trīs basketbolā izcīnīja uzvaru. Es tajā dienā pats biju basketbola spēlē, taču komandas biedriem rādīju telefonā, kā latvieši izcīnīja uzvaru.

Reizēs, kad Latvijas sportisti piedalās kādās sacensībās Austrālijā, šeit dzīvojošie latvieši vienmēr brauc tās skatīties un ar Latvijas karogiem rokās atbalsta sportistus. Tāpat ir arī virkne ārzemju latviešu diasporas pārstāvju, kuri ir sasnieguši būtiskus panākumus dažādos sporta veidos. Līdz ar to jāsaka – visā pasaulē ir daudz latviešu, kuri ir sasnieguši ļoti augstus rezultātus un ir pazīstami pasaulē.

Latvijā šogad būs Saeimas vēlēšanas. Jau šobrīd politiķi – kā jau ierasts – sākuši dažādu solījumu maratonu, teju solot nākamajos četros gados pacelt Latvijas labklājību nebijušos augstumos. Ko ārzemju latviešu diaspora vēlētos sagaidīt no nākamās Saeimas, valdības? Kas ir svarīgs tieši ārzemju latviešiem, domājot par Latvijas un latviešu nākotni?

Ja runājam par diasporas sadarbību ar Latviju, manuprāt, līdz šim tā sekmējusies gana labi. Tādēļ ceru, ka šī sadarbība ne tikai saglabāsies tikpat labā līmenī, bet kļūs vēl sekmīgāka. Vienlaikus arī mēs savās mītnes zemēs turpināsim sekmēt šīs saites un ikdienas kontaktus ar Latviju. Tostarp šogad plānojam plaši informēt tautiešus Austrālijā par vēlēšanām. Turklāt apzinoties, ka dažādu iemeslu dēļ ir daļa latviešu, kuriem latviešu valodas zināšanas vairs nav tik labā līmenī, informāciju par vēlēšanām izplatīsim arī angļu valodā, lai arī šie latvieši, kuri ir Latvijas pilsoņi, ir gana labi informēti par šo notikumu un arī piedalītos vēlēšanās.

Savukārt runājot par Latvijas ekonomikas attīstības mērķiem, manuprāt, mūsu valstij ir jāatrod savā veidā nišas lietas, kur Latvijas uzņēmēji var sekmīgi darboties un piedāvāt savus pakalpojumus un produktus visā pasaulē. Latvija ir samērā neliela valsts, tādēļ mums standarta ekonomikas jomās ir grūti konkurēt ar lielajiem pasaules milžiem, bet, ja atrodam savu nišu un to sekmīgi attīstām, tā noteikti ir mūsu iespēja. 


Visu rakstu lasiet avīzes Diena pirmdienas, 20.jūnija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas