Ēstuvju virtuves puse labu apetīti vis nerosina

Vienīgās vietas, kur var ēst sabiedriskajā, ir nabadzīgu mazpilsētu strādnieku ēdnīcas, kas maskējas zem kafūžu un restorānu lozungiem. Ēdiens būs prasts, nu tieši tāds pats, kā barona kukņa klaušiniekiem vārīja, bet precīzi atbilstošs letiņa ģenētiskajai pieredzei un tāpēc ar sāta sajūtu vēderā paliekošs. Visos miestos sākot no Valmieras-Jēkabpils izmēriem iztieciet ar bodē pirktu maizi-desu. Jau jau, kā tikko Dienai atzinās Sirmais, pat premium restūžos met katlā kas pagadās un piesedz ar ķīmiskajām garšvielām, ko par ''ķēdēm'' runāt. Ja gribas būt latviešu gardēdim - sameklējiet lauku tantuku, kas vēl gatavo kā oma un samaksājiet par rihtīgu svētku galdu. Būs jēdzīgāk, kā trīsreiz dārgāk parlē fransē draņķus rīt.

Ko tu zini par virtuvēm, diršlak?

Kāds aizvainotais darbinieks tā pārcenšas, ka nav vairs nekādas ticības!

Toalete, no vārda toča. viss pareizi.

pats tu toalete

Ja godīgi, tad gan Latvijā, gan daudzviet pasaulē valda totālā netīrās virtuves (ne)kultūra - sākot ar lauku mājas saiminieci, kura nostrebj no pavārnīcas smaršīgi nogaršojot zupu, aplaiza pirkstus un vēl dažādos sīkos veidos ēdienā iemaisa savas siekalas. Netīras lupatas, kuras iesūkušas sevī mikrobu miljardus. Pēc toaletes pavirši noskalotas rokas. Rietumeiropā un tās izplatības ariāla netīrā virtuve ir sena tradīcija kopš viduslaikiem. Indija ir antisanitārijas lielvalsts numur viens. Starpcitu, visas tās virtuves kurās ir bagātīga garšvielu, sevišķi asu garšvielu tradīcija ir sušķu kulinārija, jo garšvielas teju bieži bija vienīgais līdzeklis kā kaut daļēji bloķēt mikrobus un nokaut pretīguma piegaršu. Ir reti, patīkami izņēmumi, piemēram, Japāna! Tur ir patiess tīrības kults. Ieejot mājās, tiek nauti apavi, toaletē iet ar speciālām čībiņām, kuras domātas tikai un vienīgi toaltei. Tā nav atkāpe no tēmas. Bet gan raksturu kopainu, kurā higiēnai ir augsta nozīmē nācijas kultūrā. Protams, Eiropā šodien ar lielām mokām ir ieviesti augsti higiēnas standarti, bet tik un tā, ik pa laikam dzirdami skandāli - kā nekā, suns met spalvu ne paradumu. Publiskajā ēdināšanā ir 1) ēdiens jāgatavo cimdos, 2) ap muti jābūt maskai/resperātoram, 3) galvā cepurītei 4) rokas jāmazgā kārtīgi un biežāk, 5) grīda, galdi, sevišķi trauki jāmazgā regulāri, 6) vislabāk, ja no ēdamzāles uz virtuvi ir logs - lai skats stimulē apetīti, nevis to nogalina. 7) Videonovērošanas kamera virtuvē ar nenāktu par skādi.