Histērija par mežu ciršanu – priekšvēlēšanu laika ietekmē

Plašu ažiotāžu pēdējā laikā raisījuši grozījumi noteikumos par koku ciršanu mežā un meža atjaunošanu. Kādi tam cēloņi? 

Jau sākušās priekšvēlēšanu kaislības. Arī pirms iepriekšējām vēlēšanām redzējām pa Rīgu vadājam reklāmas uz auto piekabītēm ar uzrakstu "Balsojiet par mums, glābsim Latvijas mežus!". Vieni saka – mežu izciršana ir katastrofāla un, ja tā turpināsies, Latvija būs kā tuksnesis, otri – nē, koki ir pārauguši, tie tieši jāzāģē, lai ļautu augt jauniem vietā. Kāpēc nav iespējams panākt līdzsvaru? Paskatīsimies, kādā zonā Latvija atrodas ģeogrāfiski, kādi pie mums klimata un augsnes apstākļi. Latvijas dabiskā ekosistēma ir mežs. Kad cilvēku Latvijā bija mazāk, mežs auga lielākās platībās un bija vecāks, bet arī tagad, ja cilvēks neko nedara ar lauksaimniecības zemi, mežs atgriežas tajā vietā, kur kādreiz bijis.

Tad jautājums – kāda apmežojuma intensitāte būtu uzskatāma par normu, pret ko samērot to, kāda situācija ir tagad? 

Pašlaik 52% no Latvijas teritorijas klāj mežs. Pagājušā gadsimta divdesmitajos gados – pirmās brīvvalsts laikā – meži aizņēma 26% Latvijas. Tātad kopumā meži tagad aizņem divreiz lielāku platību. Ja mēs runājam par izciršanu... Ja kāds grib pastiprināt savu viedokli, viņš apgalvo, ka "mežus izcērt". Protams, ja mēs skatāmies pasaules kontekstā, jā, mežu paliek mazāk, bet Eiropā un arī Latvijā – noteikti nē. Kāpēc pasaulē tā notiek? Jo Latīņamerikā, nocērtot lietus mežus, augsne sablīvējas, tāpēc tur mežu atjaunot ir ļoti grūti. Otrs faktors – mēs visi zinām tādu produktu kā palmu eļļa – ja ierīko plantācijas, lai iegūtu eļļu, normāls mežs tur vairs neaug. Bet šis nav Latvijas stāsts! Gadsimta laikā meža platības pie mums ir palielinājušās.