Osinovskis paziņoja, ka Nodokļu un muitas departamentam vajadzētu labāk strādāt, lai pieķertu cilvēkus, kas vēlas pārdot Igaunijā alkoholiskos dzērienus, ko iegādājušies Latvijā. Savukārt departaments problēmu nesaskata, ja ievestā alkohola daudzums nepārsniedz atļauto un nav atklāts plāns to pārdot Igaunijā.
Ministra vērtējumā, šis nav jautājums par pārrobežu tirdzniecības ietekmi, bet gan par sabiedrības morāli.
Osinovskis kopā ar finanšu ministru Svenu Sesteru Igaunijas prezidentūras Eiropas Savienības (ES) Padomē laikā šā gada otrajā pusē plāno ierosināt samazināt alkohola daudzumu, ko privātpersonām atļauts ievest no citas ES valsts. Tā kā tas būtu ES mēroga ierobežojums, tam būtu nepieciešams visu bloka dalībvalstu atbalsts. Osinovskis pauda pārliecību, ka ES alkohola aprites politika kādu laiku nav pastiprināta, tādēļ tāds ierosinājums ir uzskatāms par racionālu un saprātīgu.
Tā kā jaunas alkohola aprites politikas izstrādei Eiropas Komisijā būtu nepieciešami pat vairāki gadi, Osinovskis vēlētos, lai dalībvalstis jaunās sistēmas izstrādes ierosinājumu posmu sasniegtu jau šā gada otrajā pusē, kad Igaunija būs ES prezidējošā valsts. Osinovskis sacīja, ka ES valstu veselības ministri jau ilgu laiku ir vēlējušies izstrādāt jaunu stratēģiju, bet līdz šim Eiropas Komisija nav to atbalstījusi.
Laikraksts Diena jau vēstīja, ka saistībā ar krasu akcīzes nodokļa pieaugumu Igaunijā pēdējā laikā vērojamas tendences, ka arvien vairāk iedzīvotāju alkoholiskos dzērienus dodas iegādāties Latvijā un pēc tam ved tos uz Igauniju.
Pašlaik privātpersonas no vienas ES dalībvalsts citā personīgai lietošanai drīkst ievest ne vairāk kā 110 litru alus, 90 litru vīna (tai skaitā ne vairāk par 60 litriem dzirkstošā vīna) vai pārējo raudzēto dzērienu), 20 litru vidēji stipro dzērienu, 10 litru stipro dzērienu.