Uz otrās kārtas finansējumu pretendēs Austrumlatgales Profesionālā vidusskola, Daugavpils Celtnieku profesionālā vidusskola, Daugavpils Valsts tehnikums, Profesionālās izglītības kompetences centrs Liepājas Valsts tehnikums, Profesionālās izglītības kompetences centrs Rīgas Valsts tehnikums, Ziemeļkurzemes Profesionālās izglītības kompetences centrs Ventspils Profesionālā vidusskola un Valmieras Profesionālā vidusskola, Ogres Valsts tehnikums, Smiltenes Valsts tehnikums - profesionālās vidusskola un Cēsu Profesionālā vidusskola.
Misiņa uzsvēra, ka dažām profesionālās izglītības iestādēm vēl līdz 31.maijam IZM ir jāiesniedz iztrūkstošie dokumenti, lai tās varētu kvalificēties otrajai projektu atlases kārtai.
Šo skolu izvērtējumu veica IZM izveidota komisija, ņemot vērā skolu atlases kritērijus ERAF projektiem profesionālajā izglītībā un Nozaru ekspertu padomju sniegto skolu vērtējumu.
Runājot par Rietumu Zemgales profesionālās izglītības kompetences centru Jelgavas amatniecības vidusskola, kas nav iekļauts atbalstāmo skolu sarakstā, Misiņa norādīja, ka šīs skolas nozīmībai nozares attīstībā un darbaspēka nodrošināšanā darba devēju ekspertu sākotnējais vērtējums nebija pozitīvs.
"Tieši darba devēju un nozares ekspertu vērtējumam atbilstoši informatīvajā ziņojumā apstiprinātajiem vērtēšanas kritērijiem bija izšķirošā nozīme, lai skolu turpmāk virzītu ERAF finansējuma saņemšanai. Problemātisks un no labas valsts pārvaldības nepieņemams ir risinājums, ka pēc apstiprinātā komisijas lēmuma minētā profesionālās izglītības iestāde iesniedza citu, uzlabotu nozares ekspertu vērtējumu. Mainot komisijas lēmumu uz šī precedenta pamata, būtu jādod iespēja arī citām skolām uzlabot kopējo vērtējumu, kā arī tas dotu pamatu visām iesaistītajām pusēm ignorēt visus noteiktos laika grafikus un radītu nevienlīdzības precedentu noteikumu izpildē," skaidroja Misiņa.
Viņa informēja, ka jautājums par Eiropas Savienības fondu finansējumu šai skolai varētu tikt virzīts izskatīšanai, ja valdībā lems vēl par papildu virssaistību iespējamību.
Skolas savas stratēģijas prezentēja no 9.maija līdz 17.maijam, bet šonedēļ IZM notika komisijas sēde, lai pieņemtu galīgo lēmumu par to, kuras skolas tiks nosauktas "Profesionālās izglītības iestāžu tīkla optimizācijas pamatnostādnēs 2010.-2015.gadam" un līdz ar to varēs iesniegt projektus ierobežotas atlases otrajā projektu iesniegumu kārtā.
Skolas prezentēja ne tikai Profesionālās izglītības iestādes attīstības un investīciju stratēģijas 2010.-2015.gadam aktualizētas sadaļas, bet arī skiču vai tehnisko projektu skolas īstenoto prioritāro mācību programmu infrastruktūras pilnīgai modernizēšanai.
Komisijai tika iesniegtas pašvaldības domes lēmuma apliecinātas kopijas par līdzfinansējuma apjomu profesionālās izglītības iestādes projektam, kā arī izstrādātais plānotais kalendārais laika grafiks projekta tehniskās dokumentācijas izstrādei, tajā skaitā iepirkuma par tehniskā projekta izstrādi dokumentācijas sagatavošanai, tehniskā projekta izstrādes iepirkuma procedūras nodrošināšanai, tehniskā projekta izstrādei, būvdarbu iepirkuma dokumentācijas sagatavošanai, būvdarbu iepirkuma procedūras nodrošināšana, kā arī projekta iesnieguma sagatavošanai, būvdarbu veikšanai un nodošanai ekspluatācijā un mācību aprīkojuma iegādei un uzstādīšanai.
ERAF projektu iesniegšanas termiņš otrajā projektu iesniegumu atlases kārtā plānots ne vēlāk kā 2013.gada pirmais ceturksnis un projekta īstenošana un plānoto rezultātu sasniegšana ir pieļaujama līdz 2015.gada 31.augustam.
Tāpēc no visām skolām, kas pretendē uz finansējumu, tika pieprasīts arī sertificēta būveksperta atzinums par skolas projektā plānoto būvdarbu iespējamību īstenot līdz 2015.gada 31.augustam, norādot pēdējo pieļaujamo būvdarbu uzsākšanas termiņu.
Skolu prezentācijas vērtēja ministrijas profesionālās izglītības iestāžu investīciju un attīstības stratēģiju 2010.-2015.gadam vērtēšanas komisija un izglītības un zinātnes ministrs, kā arī darba devēju pārstāvji. Skolas uz prezentācijām bija pieaicinājušas pašvaldību un nozares profesionālo asociāciju ekspertus un uzņēmējus.
Katras skolas prezentāciju laikā tika izanalizēts profesionālās izglītības iestādes esošās infrastruktūras attīstības redzējums, pamatojumam izmantojot metu visam profesionālās izglītības iestādes apjomam, norādot objektus, no kuriem skolas atsakās, esošos un turpmāk izmantojamos objektus un jaunbūvējamos objektus. Visa informācija uzskatāmi tika vizualizēta, ietverot arī skolas teritoriālo izvietojumu pilsētā.
Vērtējumā tika ņemts vērā skolas pamatojums profesionālās izglītības iestādes ilgtspējas perspektīvai, nodrošinot izglītības iestādes efektīvu darbību ilgtermiņā līdz 2020.gadam, vērtējot audzēkņu skaitu un iekļaušanos darba tirgū pēc izglītības iestādes pabeigšanas.
Pēc komisijas galīgā lēmuma IZM līdz 1.jūnijam iesniegs valdībā grozījumus "Profesionālās izglītības iestāžu tīkla optimizācijas pamatnostādnēs 2010.- 2015.gadam".
"Pašlaik IZM jau ir izstrādājis otrās atlases kārtas projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus un iesniedzis tos Vadošajai iestādei iekļaušanai apstiprināšanai Uzraudzības Komitejas šī gada 30.-31.maija sēdē. Paralēli tam ir uzsākts darbs pie otrās atlases kārtas Ministru kabineta noteikumu izstrādes," informēja Misiņa.
Kā ziņots, valdība maija sākumā atbalstīja budžeta virssaistību uzņemšanos 256,24 miljonu latu apmērā. Profesionālās izglītības mācību aprīkojuma un infrastruktūras modernizācijai no virssaistībām piešķirts 31 miljons latu, savukārt apturot pirmās atlases kārtas iesāktos projektus, neiztērēti atlika 43 905 965 latu, tādejādi otrajā projektu atlases kārtā desmit atlasītajām profesionālās izglītības iestādēm būs pieejami gandrīz 75 miljoni latu.
Jau ziņots, lai nodrošinātu maksimālu atdevi un efektivitāti ERAF līdzekļu ieguldījumiem profesionālās izglītības reformas īstenošanā un izglītības iestāžu infrastruktūras sakārtošanā, 2011.gada 27.decembrī IZM iesaldēja ERAF projektu darbību, uz laiku neļaujot uzņemties jaunas saistības projektos paredzēto aktivitāšu īstenošanai.
Iepriekš ERAF finansējums - 45 172 916 lati - bija sadalīts 14 profesionālās izglītības kompetences centriem, no kuriem tikai piecos līdz pagājušā gada oktobra beigām bija sākti būvdarbi. 17 profesionālās izglītības iestādēm ar specializāciju piešķirti 16 262 395 lati, un sešās no tām jau notika būvdarbi. Trijām profesionālās izglītības iestādēm pamatprasmju apgūšanai piešķirts 2 586 291 lats, un divās no tām notiek būvniecība. No šiem piešķirtajiem līdzekļiem līdz pagājušā gada beigām bija apgūti 23%.