Kā vēstīts, Eiropas Zāļu aģentūra trešdien apstiprināja ražotāja Moderna Covid-19 vakcīnu izmantošanai Eiropas Savienībā (ES). Lai to oficiāli reģistrētu, vēl ir nepieciešams saņemt Eiropas Komisijas (EK) apstiprinājumu. Pēc tam ražotājs vakcīnu varēs sākt nogādāt uz visām ES dalībvalstīm.
Latvija katrā no šī gada pirmajiem trīs mēnešiem plānojusi saņemt 14 061 Moderna vakcīnas devu. Savukārt no aprīļa līdz jūnijam paredzēts saņemt vēl 147 189 un tikpat daudz arī no jūlija līdz septembrim.
Tādējādi šogad Latvija saņemtu 336 566 šīs vakcīnas devu, nodrošinot abas nepieciešamās devas 168 283 cilvēkiem.
Šo vakcīnu uzglabā saldētavā mīnus 20 grādos ar maksimālo iespējamo derīguma termiņu. Pēc atsaldēšanas to var glabāt ledusskapī plus 2 līdz plus 8 grādos 30 dienas, teikts VM plānā.
Zāļu valsts aģentūras (ZVA) direktors Svens Henkuzens trešdien žurnālistiem minēja, ka Moderna vakcīna ir līdzīga BioNTech un Pfizer vakcīnai, un izteica cerību, ka Latvijā tā varētu nonākt nākamnedēļ. Vienlaikus viņš atzina, ka ražotājs vēl nav apstiprinājis nākamās nedēļas piegādes.
Henkuzens stāstīja, ka sākotnēji piegādes būs nelielas, pirmajā piegādē nodrošinot 1000 devu. Vakcīnas plānots piegādāt katru otro nedēļu, katru reizi teju dubultojot devu skaitu. Kopumā pirmajā gada ceturksnī Latvija varētu saņemt 42 000 devu.
Nākamnedēļ plānota arī jauna vakcīnu kravu piegāde no Pfizer un BioNTech, un to paredzēts "pieturēt" otrās devas saņemšanai tiem medicīnas jomas pārstāvjiem, kas jau saņēmuši pirmo poti. Savukārt papildu 160 000 devas no Pfizer un BioNTech varētu saņemt, sākot ar martu, atsaucoties uz ražotāja solīto, klāstīja ZVA vadītājs.
Kā aģentūru LETA informēja ZVA, Moderna vakcīna ir paredzēta Covid-19 infekcijas novēršanai personām vecumā no 18 gadiem, ko arī apliecina klīniskais pētījums, kurā bija iesaistīti aptuveni 30 000 cilvēku.
Puse no pētījuma dalībniekiem saņēma vakcīnu, un otra puse saņēma vakcīnu nesaturošas injekcijas. Pētījuma dalībnieki nezināja, vai saņem vakcīnu vai vakcīnu nesaturošu injekciju.
Vakcīnas efektivitāte tika aprēķināta, balstoties uz datiem par aptuveni 28 000 cilvēku vecumā no 18 līdz 94 gadiem bez iepriekšējām infekcijas pazīmēm.
Pētījumā tika novērots simptomātisku Covid-19 gadījumu skaita samazinājums par 94,1% to personu vidū, kas saņēma vakcīnu. Proti, 11 no kopumā 14 134 vakcinētajām personām attīstījās Covid-19 simptomi, kamēr to personu vidū, kas saņēma vakcīnu nesaturošo injekciju, 185 no 14 073 cilvēkiem attīstījās Covid-19 simptomi. Tas nozīmē, ka šajā pētījumā vakcīna ir uzrādījusi 94,1% lielu efektivitāti, skaidro ZVA.
Tāpat pētījumā tika novērota 90,9% efektivitāte pētījuma dalībniekiem ar augstu risku smagai Covid-19 slimības norisei, tostarp personām ar hroniskām plaušu slimībām, sirds slimībām, aptaukošanos, aknu slimībām, cukura diabētu vai HIV infekciju. Augstā efektivitāte tika saglabāta arī dažādās dzimuma, rases un etniskās izcelsmes grupās.
Moderna izstrādātā vakcīna pret Covid-19 tiek ievadīta augšdelmā divās injekcijās ar 28 dienu intervālu starp tām. Šīs vakcīnas biežākās blakusparādības ir vieglas vai vidēji smagas, un tās mazinās pāris dienu laikā pēc vakcinācijas, skaidroja ZVA.
Biežākās blakusparādības ir sāpes un pietūkums injekcijas vietā, nogurums, drebuļi, drudzis, pietūkuši vai jutīgi paduses limfmezgli, galvas sāpes, muskuļu un locītavu sāpes, slikta dūša un vemšana.
ZVA akcentē, ka, uzsākot vakcīnas lietošanu ES, tās drošums un efektivitāte tiks pastāvīgi uzraudzīta, izmantojot ES Farmakovigilances sistēmu, kā arī firmas un ES iestāžu veiktos papildu pētījumus.
EZA Cilvēkiem paredzēto zāļu komiteja (CHMP) ir veikusi stingru vakcīnas vērtēšanu un pieņēmusi vienbalsīgu lēmumu, ka ir pieejami pietiekami pārliecinoši dati par vakcīnas kvalitāti, drošumu un efektivitāti, lai rosinātu formālas reģistrācijas apliecības ar nosacījumiem izsniegšanu. Tādējādi tiek nodrošināts stabils pamats ES mēroga vakcinēšanas kampaņas uzsākšanai un ES pilsoņu aizsardzībai, norādīja ZVA.