Starp LVM un Latvijas Olimpisko komiteju (LOK) pērn noslēgtais memorands paredz, ka tautas sportam un neolimpiskajiem sporta veidiem jāatvēl 10 procenti no ziedojumā saņemtās naudas. Tomēr turpat ir atruna, ka šis sadalījums attiecas uz ziedojumiem no 2012.gada. Savukārt jau aizvadītajā gadā pilnīgi visu sportam paredzēto naudu uzticēts sadalīt LOK. Līdz ar to tautas sports un neolimpiskie sporta veidi faktiski ir izslēgti no iespējas tikt pie ziedojuma. LOK 2011.gadā saņēma 2,4 miljonus latu.
Vēlmi ziedot LOK pieteicis arī cits valsts uzņēmums LDz Cargo - 70 000 latu sporta veicināšanai. Viņu ziedojums vēl nav saskaņots.
LVM prognozētā 2011.gada peļņa – vairāk nekā 60 miljoni latu, jau novērtēti kā otra lielākā peļņa uzņēmuma vēsturē. Šoreiz pirms ziedojumu sadales visai strikti noteikts, kurai jomai un cik daudz naudas būs.
Lielākā labvēlība sportam – 60% jeb 2,4 miljoni latu, kultūrai 20% jeb 800 000 latu, izglītībai 10 % jeb 400 000 un tikpat – labdarībai un sociālajai palīdzībai. Šo sadalījumu noteikusi Zemkopības ministrija, vadoties pēc ziedojumu pieprasījumiem. Šis dalījums nesakrīt ar sabiedrības viedokli, ko LVM skaidrojuši īpaši pasūtītā sabiedriskās domas aptaujā.
Zemkopības ministrijas Meža departamenta direktors Arvīds Ozols Latvijas televīzijai skaidro: "Mēs esam vadījušies no abām pusēm, jo protams, var noteikt tādu sadalījumu kā sabiedriskās domas aptaujās, bet tad vesela virkne jomu no pieteicēju aktivitātes puses – viņas nebūtu nosegtas. Mēs mēģinājām atrast kompromisu starp iesniegumu pieteicēju aktivitātēm un to, kas ir šajās sabiedriskajās domas aptaujās."
Aizvadītā gada laikā pilnīgi visās jomās palīdzības lūgumu bijis krietni vairāk nekā tam atvēlētās LVM naudas. Kam dot un kam atteikt sociālās palīdzības jomā lems trīs organizācijas – fonds Ziedot, Latvijas samariešu apvienība un Latvijas Bērnu fonds. Un jau līdz šā mēneša beigām ziedot.lv mājaslapā varēs ieraudzīt ziedojumu saņēmējus.
Savukārt kultūras jomā atbildība par ziedojumu piešķiršanu uzticēta Valsts Kultūrkapitāla fondam. Tā direktors Edgars Vērpe stāsta, ka visiem, kuri bija LVM lūguši atbalstu kultūras projektiem, izsūtītas vēstules projektus uzlabot un iesniegt atkārtoti, atbilstoši Kultūrkapitāla fonda prasībām. Vērtēšana solās būt pamatīga. Katrai mērķprogrammai atsevišķa komisija, katrā komisijā ir viens Zemkopības ministrijas pārstāvis, viens LVM pārstāvis, viens Kultūras ministrijas pārstāvis un četras Kultūrkapitāla fonda padomes izvirzīti pārstāvji - eksperti.
Arī Vērpe sola, ka tūlīt pēc naudas piešķiršanas visi tās saņēmēji būs izlasāmi fonda mājas lapā.
Tādu pašu atskaites formu par izglītošanai tērētiem līdzekļiem sola Meža attīstības fonds, kura padomē ir gan ministriju, gan nozaru pārstāvji. Tāda arī ir LVM prasība – maksimāla atklātība līdzekļu izlietojumā.
Līdz šim visvairāk šaubu bijis par ziedojumu dalīšanu sporta vajadzībām, jo īpaši politiķiem pietuvinātām organizācijām. Un jaunā kārtība šīs šaubas nenoņem. LOK, kurai pārskaitīta visa sportam ziedojamā nauda, kā saņēmējus uzrāda sporta federācijas, savienības un olimpiskos centrus. Bet tālāk, jau visus faktiskos ziedojumu saņēmējus LOK preses sekretāre iesaka uzzināt, apzvanot visas federācijas. Arvīds Ozols norāda, ka LOK tomēr būtu jāuzlabo savs darbs šajā ziņā.
Memorands, kas LOK liek daļu naudas atvēlēt arī neolimpiskiem sporta veidiem, stājas spēkā no nākamā gada. Un tas nozīmē, ka šogad naudu nesaņems ne motosportisti, ne tautas sports, neviens no neolimpiskajiem sporta veidiem. Toties 44 000 latu nav pažēloti dažādām LOK un Olimpiskās vienības organizatoriskām izmaksām.
Šis liek secināt, ka jaunajā ziedojumu dalīšanas kārtībā ir vairāk iesaistīti nozaru profesionāļi, tomēr vismaz sporta nozarē ziedojumu gala saņēmējus uzzināt kļuvis ievērojami sarežģītāk. Šā gada laikā jābūt gatavām izmaiņām arī likumdošanā, kas regulē valsts uzņēmumu ziedošanas kārtību. Finanšu ministrija kā labāko variantu ieteica lielākos ziedojumus saskaņot Ministru kabinetā, pieaicinot profesionāļus. Tagad šī iecere ir apstājusies, un parādījušās jaunas intereses. Tomēr tās rada risku, ka ziedojumu nauda pārvērtīsies vienkārši par vēl vienu nevalstisko organizāciju finansējuma avotu.
Finanšu ministra padomniece Māra Sīmane uzņēmusies iniciatīvu par likumu maiņām un rosina pētīt variantus, kas liedz valsts kapitālsabiedrībām ziedot vai piešķir lielāku lomu naudas sadalē nevalstiskajām organizācijām. Rīkojot konkursus, gan zustu ziedojumu idejas jēga. Sīmane kā piemēru uzteic Sabiedrības integrācijas fonda darbu. Bet aizmirst pateikt, ka arī pati ir lielas nevalstiskās organizācijas – Latvijas platforma attīstības sadarbībai direktore.