Ceturtdien un piektdien Rīgā notiekošajā Austrumu partnerības samitā ir pulcējušies visu 28 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu un sešu partnerības valstu līderi, un, lai gan pirms samita tika ziņots, ka lieli paziņojumi nav gaidāmi, līderi oficiālo sarunu dienu, kā rāda attēli, iesākuši pacilātā noskaņojumā.
Austrumu partnerība ir viena no divām ES Kaimiņattiecību politikas (EKP) dimensijām. EKP tika izstrādāta 2003. gadā, lai izveidotu ciešākas attiecības starp ES un kaimiņvalstīm, veicinot labklājību, stabilitāti un drošību plašākā reģionā kopumā. Viens no 2009. gada maijā Prāgā pieņemtā lēmuma par Austrumu partnerības izveidi mērķiem bija veicināt politisko asociāciju un ekonomisko integrāciju ar austrumu valstīm, ieskaitot Armēniju, Azerbaidžānu, Baltkrieviju, Gruziju, Moldovu un Ukrainu. Rīgas samits ir jau ceturtais, un tā mērķis, pēc ES amatpersonu teiktā, ir demonstrēt ES un partnerības valstīm programmas veiksmīgo darbību.