Vienlaikus darba grupa secinājusi, ka 154 no visām iesniegtajām iniciatīvām nav saistītas ar NAP mērķiem.
Starp 13 jaunās politikas iniciatīvām ar tiešu ietekmi uz nevienlīdzības mazināšanu svarīgākās, labklājības ministres Ilzes Viņķeles (V) ieskatā, ir asistenta pakalpojuma pašvaldībās nodrošināšana, jo pakalpojums ir pieprasīts un tā turpināšanai nepieciešams papildu finansējums. Tāpat arī valsts atbalsta - sociālā nodrošinājuma pabalsta un kopšanas pabalsta - palielināšana cilvēkiem ar invaliditāti, jo tas nav pārskatīts jau vairākus gadus, kā arī ambulatoro un stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu rindu mazināšana, atbalsta pasākumi jauniešu sociālās iekļaušanas veicināšanai un normatīvajos aktos noteikto tiesību nodrošināšana patvēruma meklētājiem, bēgļiem un alternatīvo statusu saņēmušajām personām.
Darba grupa, kuras vadību uzņēmusies Viņķele, lēmusi, ka tieša ietekme uz nevienlīdzības mazināšanu ir arī šādām jaunās politikas iniciatīvām: neatliekamo pasākumu nodrošināšana valsts sociālās aprūpes centros personām ar smagiem garīga rakstura traucējumiem, notiesātās personas resocializācijas procesa īstenošana, vecāku pabalsta un bērna kopšanas pabalsta sistēmas pilnveidošana, valsts galvojums hipotekārajiem kredītiem dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai ģimenēm ar bērniem, ieslodzīto konvojēšanas nodrošināšana uz ārstniecības iestādi, personu, kuras cietušas no vardarbības un vajāšanas, personisko tiesību aizsardzība, kā arī valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības nodrošināšana likumos noteiktajos gadījumos, tostarp nepilngadīgajiem cietušajiem par nodarījumu pret tikumību vai dzimumneaizskaramību.
Kā norādīja Viņķele, visas iniciatīvas tika vērtētas pēc strikti noteiktiem kritērijiem ar ietekmi uz nevienlīdzības mazināšanu, piemēram, cik plašu iedzīvotāju grupu iniciatīva skar un kāda ir tās ietekme uz nevienlīdzības mazināšanu. Ministre sacīja, ka darba grupa vēl turpinās strādāt pie iniciatīvu vērtēšanas, jo ir saņemti priekšlikumi papildināt nevienlīdzības vērtēšanas kritērijus, piemēram, ņem vērā arī reģionālo aspektu.
Noslēdzot darbu, ar rekomendācijām tiks iepazīstināta valdība. "Mēs sniegsim savu izvērtējumu Ministru kabinetam, gaidīsim kolēģu reakciju un ar šo atpakaļ saņemto vērtējumu strādāsim tālāk. Protams, Ministru kabinets var lemt un teikt, paldies, ir bijis interesanti uzklausīt jūsu ziņojumu, bet mūsu prioritāte ir, piemēram, ceļa posms starp apdzīvoto vietu x līdz y," skaidroja ministre.
Viņa arī piebilda, ka šobrīd ir īstais brīdis cīnīties pret nevienlīdzības pieaugumu, jo Latvijas gadījumā krīzes laikā nevienlīdzības rādītāji mazinājās, savukārt, atjaunojoties ekonomiskajai izaugsmei, tiem ir tendence palielināties.