Jāatgādina, ka 1. jūlijā stājās spēkā Latviešu vēsturisko zemju likums, kura mērķis ir veicināt latviešu vēsturisko zemju iedzīvotāju kopējo apziņu, identitāti un piederību Latvijai, kā arī garantēt latviešu vēsturisko zemju kultūrvēsturiskās vides un kultūrtelpu saglabāšanu un ilgtspējīgu attīstību.
Koordinējošā institūcija
Atbilstoši Latviešu vēsturisko zemju likumā noteiktajam Kultūras ministrija sākusi darbu pie Latviešu vēsturisko zemju un kultūrtelpu attīstības plāna sagatavošanas un koordinējošās institūcijas – Latviešu vēsturisko zemju attīstības padomes – izveides. Tās sastāvā darbosies kultūras ministrs, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, finanšu ministrs, ekonomikas ministrs, izglītības un zinātnes ministrs, satiksmes ministrs, tieslietu ministrs un zemkopības ministrs vai viņu pilnvarotas personas, kā arī Valsts prezidenta pārstāvis (Valsts prezidents ir bijis viens no galvenajiem likumprojekta iniciatoriem un virzītājiem – I. A.).
Tāpat padomes sastāvā būs Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs vai viņa deleģēts pārstāvis, viens pašvaldību pārstāvis no katras latviešu vēsturiskās zemes, Rīgas domes priekšsēdētājs vai viņa pilnvarota amatpersona, viens sabiedrības pārstāvis no katras latviešu vēsturiskās zemes un viens lībiešu kopienas pārstāvis, informēja Kultūras ministrijas valsts sekretāres vietnieks kultūrpolitikas jautājumos Uldis Zariņš un vērsa uzmanību uz to, ka visi padomes locekļi par darbu tajā nesaņems atlīdzību.
Kāda ir tava iecere?
Latviešu vēsturisko zemju un kultūrtelpu attīstības plāna izstrādes procesā Kultūras ministrija aicina iesaistīties valsts un pašvaldību institūcijas, nevalstiskās organizācijas, uzņēmējus un novada iedzīvotājus – it īpaši tos, kuri ikdienā kopj un glabā Latvijas valodas un kultūras bagātību, uzsvēra Nauris Puntulis. Lai šīs Latviešu vēsturisko zemju likumā noteiktās rūpes par daudzveidīgajām latviskuma izpausmēm pārvērstos darbos, Kultūras ministrija izsludinājusi ideju talku jeb priekšlikumu pieteikšanu Latviešu vēsturisko zemju un kultūrtelpas attīstības plāna izstrādei.
"Ir pienācis tas brīdis, kad mēs dodam startu Latviešu vēsturisko zemju likuma iedzīvināšanai," par šo idejas talkas uzsākšanu sacīja kultūras ministra ārštata padomnieks kultūrpolitikas īstenošanas jautājumos Valts Ernštreits un piebilda, ka šis ir jauns likums, līdz ar to nav paraugu, kam sekot, lai to izdarītu (iedzīvinātu) un izdarītu pēc iespējas labāk un galu galā pati likuma būtība ir tāda, ka ir ļoti grūti iedomāties, ka varētu kāds nodiktēt kaut ko no augšas – atnākt un pateikt: lūk, te būs gatava recepte.
Priekšlikumu kopaina
Ikviens interesents ir aicināts iesniegt savu priekšlikumu līdz 15. janvārim. To var izdarīt divos veidos – aizpildot anketu ieej.lv/Ideju-Talka vai aizpildot priekšlikuma iesniegšanas anketu formas veidā un nosūtot uz e-pastu [email protected]. Kultūras ministrijas interneta vietnē publicētā priekšlikumu iesniegšanas anketa sastāv no trim daļām, atklāja Valts Ernštreits. Pirmajā jānorāda joma (valoda, kultūra, izglītība, pētniecība, tūrisms un uzņēmējdarbība, kopienas kapacitāte vai cita), priekšlikuma nosaukums un apraksts, otrajā – priekšlikuma galvenais īstenotājs un citi iesaistītie, īstenošanas regularitāte un provizoriskās izmaksas, trešajā – informācija par pieteicēju, lai plāna veidotāji nepieciešamības gadījumā varētu sazināties un precizēt anketā norādīto informāciju.
Visi šie priekšlikumi nonāks pie Kultūras ministrijas izveidotās starpnozaru darba grupas, kura tos izvērtēs un apkopos. Jau janvāra otrajā pusē katrā no vēsturiskajām zemēm tiks sarīkoti pasākumi, kuros būs aicināti piedalīties gan tie cilvēki, kuri būs iesnieguši priekšlikumus, gan arī tie, kuri to nebūs izdarījuši, bet kuriem ir vēlme iesaistīties šajā procesā, lai visi kopā iepazītos ar priekšlikumu kopainu un, iespējams, uzklausītu vēl citas idejas.
Darba grupai plāna projekts jāizstrādā līdz martam un jānodod Latviešu vēsturisko zemju attīstības padomei tā tālākai izskatīšanai. "Ja runājam par Latvijas kultūrtelpu un nacionālo identitāti kopumā, tad mēs daudzu gadu garumā esam nepietiekami novērtējuši tās veidošanos tieši reģionos," mediju pasākuma noslēgumā akcentēja kultūras ministrs un norādīja – kas zina, kas būtu ar mūsu nacionālo identitāti pēc piecdesmit gadu okupācijas, ja tā nebūtu uzturēta un kopta tieši mazajās Latvijas vietās.