NMPD pārstāve atzina, ka visiem slimnīcās ievestajiem cilvēkiem nav bijusi dzīvību apdraudoša situācija.
NMPD aicina cilvēkus ļoti rūpīgi saplānot savas dienas gaitas, lai pēc iespējas mazāk dienas vidū uzturētos tiešos saules staros. Tāpat jādzer vairāk šķidruma, kā arī jāizvēlas piemērots apģērbs.
Karstajās dienās noteikti nevajadzētu visu dienu pavadīt pludmalē, dienas vidū strādāt dārzā vai ilgstoši veikt fiziski smagu darbu. Tāpat tveice nav piemērota aktīvai sportošanai, sevišķi laikā, kad saule ir visintensīvākā, proti no plkst.10.līdz 16.
Bīstami ilgstoši atrasties saulē ir maziem bērniem, viņiem ieteicams uzturēties ēnā vai relatīvi vēsākās iekštelpās. Svarīgi ir raudzīties, lai bērni regulāri padzertos un, uzturoties ārā, valkātu galvassegu. Nekādā gadījumā nedrīkst atstāt mazuļus vienus pašus mašīnā un slēgtās telpās. Tāpat bērni var pārkarst arī, guļot nevēdinātās un karstās iekštelpās, kā arī ilgstoši uzturoties ratiņos.
Jāņem vērā, ka ilgstoša karstuma ietekme var saasināt hronisku slimību, tāpēc ar ģimenes ārstu jāpārrunā, kā karstajās dienās pasaudzēt savu veselību. Cilvēkiem, kuri slimo ar hroniskām saslimšanām, tai skaitā sirds asinsvadu slimībām, karstā laikā precīzi jāievēro ārsta norādījumi par medikamentu lietošanu. Īpaša uzmanība karstajās dienās nepieciešama slimniekiem, kuri ir piesaistīti pie gultas un paši nevar par sevi parūpēties - nodrošiniet viņu telpu pietiekamu vēdināšanu un atdzesēšanu, kā arī pietiekamu šķidruma daudzuma uzņemšanu.
Arī seniori, īpaši tie, kuri vecāki par 75 gadiem, pakļauti pārkaršanas riskam. Gados vecākiem cilvēkiem būtiski ieklausīties savā organismā un ievērot īpašu piesardzību. Senioriem, tāpat kā bērniem, labāk uzturēties ēnā un labi vēdinātās telpās, kā arī ir jādzer pietiekamā daudzumā ūdens.
Jāņem vērā, ka nevēdināti, pārkarsuši biroji un darbs slēgtās, uzkarsušās telpās arī var radīt risku cilvēka veselībai, tāpēc jāparūpējas par telpu pietiekamu vēdināšanu un atvēsināšanos arī tajās strādājošiem.
Ja karstajā laikā pēc uzturēšanās saulē rodas veselības problēmas, ir nepieciešams konsultēties ar savu ģimenes ārstu, bet ārpus ģimenes ārstu darba laika var zvanīt uz ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 66 016 001.
Ja minētie pasākumi nepalīdz vai vājums ir izteikts, it īpaši, ja ķermeņa temperatūra sākusi strauji paaugstināties, ir vemšana, sākas apziņas traucējumi vai krampji, ir jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība, zvanot uz ārkārtas tālruni 113.
LETA jau vēstīja, ka šodien visā valstī spēkā Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra izplatītais sarkanā - visaugstākā - līmeņa brīdinājums par ekstremāli stipru karstumu.