"Mēs gandrīz katru dienu saņemam informāciju par to, ka bērns kādā mācību iestādē ir cietis no vardarbības," skaidroja Rinkevics, kā piemēru minot gadījumus, kad pamatskolnieki klasesbiedram aizdedzinājuši matus vai likuši laizīt grīdu. Viņš nevarēja atklāt konkrētu gadījumu detaļas, tomēr norādīja, ka visos gadījumos iesaistītie bijuši pamatskolnieki. Nereti vardarbības gadījumi ir sākušies kā joks, "ne vienmēr ir bijis nodoms". Par vidusskolnieku kautiņiem policijai tiek ziņots reti.
Policists gan piebilda, ka šādi izteikti ciniski gadījumi nav bieži, tomēr pēdējo mēnešu statistika esot gana satraucoša. Pēc policijas datiem pēdējā gada laikā skolās vardarbība ir pieaugusi. Piemēram, ja 2014.gadā līdz 6.aprīlim bija reģistrēti 87 fiziskās vardarbības gadījumi, tad šogad jau 97. Emocionālā vardarbība pērn reģistrēta 21 reizi, bet šogad - 22.
"Tā ir aisberga redzamā daļa," datus komentē Rinkevics, skaidrojot, ka par lielu daļu noziegumu VP nemaz neuzzina. Informācija bieži nenonāk līdz policijai, jo skolas rūpējas par savu reputāciju. "Šobrīd ir pienācis īstais laiks, lai kardināli mainītu kādā veidā skatāmies uz drošības jautājumiem skolās," apņēmību pauda prevencijas nodaļas priekšnieks.
Starptautiskie pētījumi, kas ir policijas rīcībā, liecina, ka no desmit gadījumiem tiek fiksēti tikai trīs.
Lai gan skolas direktors skaitās atbildīgs par notiekošo skolā, policijas pieredze rāda, ka skolu vadība ne vienmēr ir spējīga tikt ar visu galā. Tāpēc tiks izstrādāta programma, kur apmācīs direktorus, kā veidot drošu mācību vidi. Programma ir izstrādes stadijā un būs pabeigta augustā, kad to arī prezentēs skolu direktoriem. Esot direktori, kuri jau šobrīd sadarbojoties ar policijas iestādēm, uzdod šos jautājumus, tomēr strukturētā veidā šāda pieeja nav bijusi.
Policija aicina pašvaldības un sociālos dienestu aktīvāk sadarboties ar skolu sociālajiem pedagogiem un direktoriem. Jo tad, kad informācija jau nonāk līdz policijai, bieži vien ir par vēlu.
Nereti ir arī gadījumi, kad tiek saņemta ziņa par fizisko vardarbību, taču, veicot izmeklēšanu, noskaidrojies, ka kāds ir ilgstoši emocionāli pazemots un kādā brīdī ir "sevi aizstāvējis". Rinkevicam tādēļ rodas jautājums - kāpēc pedagogi tajā neiejaucas. Viņaprāt, emocionālā vardarbība nav slēpta, to "katrs pedagogs zina un jūt".
Tāpat VP aicina izglītības sfēras pārstāvjus pievērst uzmanību arī bērnudārziem. "Ņemot vērā to informāciju, kas ir mūsu rīcībā, bērnudārzā bieži vien jau novērojami pirmie vardarbības aizmetņi," skaidroja policists.
Pēdējo pāris gadu laikā regulāri tiek vēstīts par vardarbības gadījumiem skolās, kad jaunieši viens otram nodara miesas bojājumus. Viens no skaļāk izskanējušajiem notikumiem norisinājās 2013.gadā Jaunjelgavā, kur divi piektklasnieki piekāva pirmklasnieku.
Līdzīgi kā VP, arī tiesībsargs pagājušā gada decembrī norādīja, ka vardarbība skolās lielā mērā ir saistīta arī ar pašvaldību attieksmi pret savas funkcijas - preventīvā darba ar bērniem - pildīšanu, vēstīja aģentūra LETA. Prakse rāda, ka uzvedības sociālās korekcijas programmas visās pašvaldībās netiek pienācīgi izstrādātas vai vispār netiek izstrādātas. Tieši laikus sākta preventīvā darba trūkums noved pie smagākiem vardarbības gadījumiem.
Policijas datos vērojama arī kāda pozitīva tendence - šogad samazinājies pamatskolnieku vidū reģistrētais narkotisko vielu un alkohola lietotāju skaits. Tāpat arī nedaudz samazinājies pieķerto smēķētāju skaits.