Līdz ar tehnoloģiju attīstības sniegtajām plašajām iespējām modernās ierīces tomēr – kā izrādās – rada arī negatīvas sekas redzei. Lai gan ir arī šī viedokļa oponenti, kas saka, ka ne jau pašas viedierīces ir pie vainas. Kāds ir jūsu skatījums par šo ierīču ietekmi uz mūsu redzi?
Pilnīgi noteikti tās ietekmē, un to pierāda arī pētījumu rezultāti – jo attīstītāka valsts, jo vairāk ir cilvēku, kas nēsā brilles. Salīdzinājumam – Ķīnā ir daudz cilvēku ar miopu jeb tuvredzību, tajā pašā laikā Nepālas kalnainajos apvidos ir vismazāk cilvēku ar kādiem redzes defektiem.
Droši vien tāpēc, ka Nepālas kalnos daudz mazāk lieto viedierīces?
Te ir vairāki aspekti. Pirmkārt, skatoties uz kaut ko tuvumā, piemēram, telefona ekrānā, mēs retāk mirkšķinām acis, kas ļoti ietekmē acs veselību. Turklāt, retāk mirkšķinot, mēs saspringti skatāmies, līdz ar to acs muskuļi, sevišķi jauniem cilvēkiem, spazmējas. Proti, tie ir acs muskuļi, kas maina acs lēcas izliekumu. Lēca ir tā, kuras izliekumam mainoties skatāmies tālumā vai tuvumā. Ilgstoši skatoties vienā attālumā, šis muskulis iespazmējas. Rezultātā rodas tā sauktā viltus miopija – sevišķi bērniem, kad viņi tā kā sāk neredzēt arī tālumā, sažmiegt acis, bet, atnākot pie acu ārsta un iepilinot acī pilienus, kas plašina acs zīlīti un atslābina minēto muskuli, ieraugām reālo situāciju, ka bērnam nemaz nav nepieciešamas brilles, bet vingrinājumi, lai atpūtinātu acis. Tāpēc, lasot grāmatu vai strādājot ar datoru, vai darot kaut ko citu ar skatījumu tuvumā, viens no svarīgākajiem noteikumiem ir ievērot principu: «20–20–20» režīmu. Proti, ik 20 minūtes uz 20 sekundēm paskatīties 20 pēdu (ap sešiem metriem) attālumā uz kādu objektu. Tāpat svarīgi pagrozīt acis, pamirkšķināt, var pat viegli paberzēt, šādi atpūtinot acis no sasprindzinājuma. Šo svarīgi ievērot, jo ilgu laiku pavadām pie datora, lai gan pašiem tā nemaz nešķiet.
Kurš ir pirmais brīdis, kad cilvēkam jāpievērš uzmanība acu veselībai – ka kaut kas nav labi? Un kas ir galvenās lietas, ko svarīgi atcerēties un darīt?
Citam tā ir redzes miglošanās, rodas grūtības fokusēt attāluma maiņu no tāluma uz tuvumu vai otrādi, citam grauž acis (tāda kā smilšu sajūta acīs), apsārtušas acis, simptomu ir daudz. Turklāt būtiski – tiem, kuri jau lieto brilles, ļoti svarīga ir pareiza briļļu korekcija, strādājot tuvumā. Būtībā pie acu ārsta jādodas pietiekami regulāri, jaunietim tas būtu reizi divos gados, pēc 40 gadu vecuma – reizi gadā. Ja nekādas problēmas ārsts nekonstatē, tad acu labsajūtai pietiek ar jau minētajiem vingrinājumiem. Tas ir tāpat, kā regulāra vingrināšana nepieciešama jebkurām citām ķermeņa muskuļu grupām. Runājot par darbu pie datora, neaizmirsīsim par sēdēšanas pozu, monitora un krēsla augstumu – tas viss arī palīdz pareizi mirkšķināt un mitrināt acis. Un, protams, liela nozīme ir apkārtējai videi – lai nav sauss gaiss, pārāk spilgts vai nepietiekams apgaismojums, taču tas ir individuāli jāskatās, kuram kurš variants der, bet svarīgi, lai gaisma neatspīd uz iekārtas ekrāna, kas traucē redzei.
Ja paskatāmies pēdējo desmit gadu periodā, vai un kā ir mainījušies acu veselības rādītāji Latvijā – kļūst labāk vai pretēji – pasliktinās?
Visā pasaulē vērojama tendence, ka kļūst vairāk briļļu nēsātāju, bet ne tikai tāpēc, ka pieejamība acu ārstiem un briļļu iegādei ir uzlabojusies, bet tādēļ, ka redze kļūst sliktāka, kā jau minēju – jo attīstītāka valsts, inteliģentāki cilvēki, jo lielāka iespēja, ka cilvēkiem biežāk būs nepieciešamas brilles.
Starp citu, vēl viens būtisks faktors, kas jāievēro labai acu veselībai, – jāpavada daudz laika svaigā gaisā, tas arī ļoti ietekmē acu veselību un labu redzi. Respektīvi, ikvienam, bet jo īpaši bērniem, ik dienu ārā dienas gaismā jāpavada vismaz 1–2 stundas, jo tas bērniem mazina miopijas risku. Nenoliedzami sekas uz redzi atstāja arī Covid-19 pandēmijas ierobežojumi, kā dēļ cilvēki mazāk laika pavadīja ārā un daudz vairāk pie datoriem un citu ierīču ekrāniem. Šīs sekas pieredzējām jau pēc pandēmijas, kad cilvēki nāca pie mums ar dažādām sūdzībām par redzes problēmām.
Mūsu klīnikā vienmēr pārbaudām acu sausumu visiem pacientiem pirms refraktīvām operācijām, un nākas secināt, ka sausas acis ir ļoti daudziem cilvēkiem, ko ietekmē gan datoru lietošana, gan telpas, kurās uztura mies tajā laikā, taču arī uzturs – ko mēs ēdam un dzeram. Ja maz dzersim ūdeni, arī mūsu acis būs sausākas, ja uzturā maz lietosim, piemēram, zivju produktus (kas ļoti nepieciešami acs asaru plēvītei), tad arī šādā gadījumā acis var būt sausākas. Taču acu sausumam var būt daudz citu un dažādu iemeslu, piemēram, acs kļūst sausa, jo asara nav stabila uz acs virsmas vai arī šīs asaras vienkārši maz producējas un nerodas nepieciešamajā daudzumā.
Rezumējot – jo acs virsma ir mitrāka, jo tā vairāk ir pasargāta no dažādiem mikrobiem, alergēniem, baktērijām. Tāpēc arī telpās ir svarīgs pietiekama apjoma gaisa mitrums, arī ziemā, tas nozīmē, ka telpas ir regulāri jāvēdina. Respektīvi – acīm patīk mitrums.
Atgriezīsimies pie bērniem – kāda ir mūsu jaunās paaudzes redze? Būsim reālistiski – jaunā paaudze ļoti daudz lieto modernās tehnoloģijas. Vienkārši ir jauns laikmets un tehnoloģijas ir šodienas un arī rītdienas cilvēka ikdienas sastāvdaļa. Un būtu dīvaini, ja tas tiktu aizliegts.
Es arī neesmu absolūts pretinieks šīm tehnoloģijām, jo bērniem ar tām ir jādzīvo un mūsdienās tās nav iespējams nelietot, ja vēlas būt gudrs, attīstīts...
Un piederīgs šai nākotnes paaudzei.
Tieši tā! Un ko mēs zinām – kas būs vēl tālākā nākotnē... Agrāk teica, lai daudz nelasa grāmatas, jo tas nav labi, tagad saka, lai nelieto daudz datoru, jo tas nav labi. Bet kā mēdz teikt – zelta izvēle ir vidusceļš. Ja bērns lieto ierīces, svarīgi ir kontrolēt, kādu pozu viņš izvēlējies, protams, jālimitē laiks, ko bērns pavada viedierīcē. Taču pats svarīgākais – apmeklēt bērnu acu ārstu un veikt pilnvērtīgu redzes pārbaudi, jo diemžēl ir tā, ka bērni paši neapzinās, ja viņiem nav pilnvērtīga redze, un ne vienmēr spēj vecākiem izstāstīt, ka kaut kas nav, kā vajag. Un nereti tad, kad tiek veikta obligātā redzes pārbaude pirms skolas gaitu sākšanas, tiek konstatētas kādas vairāk vai mazāk nopietnas redzes problēmas, bet to novēršana kļūst ļoti limitēta laika ziņā. Respektīvi, ja acīm jeb redzei ir kādas problēmas jau bērnībā, tad to ir ļoti svarīgi konstatēt pēc iespējas ātrāk, jo daudzas korekcijas vai uzlabojumus visvieglāk iespējams izdarīt un problēmas laicīgi novērst agrīnā vecumā.
Tādu gan aizvien kļūst mazāk, tomēr ir cilvēki, kuri principa pēc nevēlas nesāt brilles. Bet, ja nu tomēr tiek konstatētas redzes problēmas, kuru korekcijai brilles tiek rekomendētas, – cik svarīgi ir to ievērot?
Te varbūt nākas secināt, ka mūsu izglītībā bijuši robi, jo mēs nezinām, kas ar cilvēka ķermeni notiek pēc 40 gadu vecuma sasniegšanas. Proti, ja cilvēks visu mūžu ir bijis ar ļoti labu redzi tālumā, tad vidēji 45 gadu vecumā viņam būs nepieciešamas pirmās brilles tuvumam jeb lasīšanai. Brilles sākumā vajadzēs tikai tajos brīžos, kad acis būs nogurušas, vakarā ar nepietiekamu apgaismojumu, tostarp darot kādus smalkākus darbus. Pēc tam tālredzība progresē un aptuveni pēc 2–3 gadiem būs nepieciešamas jau nākamās stiprākas brilles redzei tuvumā. Un pēc tam šīs korekcijas būs nepieciešams veikt ik pēc 3–5 gadiem. Būtiski arī ņemt vērā, ka acs spēja kompensēt jeb saredzēt ar gadiem samazinās un ap jau minētajiem 45 gadiem acs lēca nespēj kompensēt to pārfokusēšanos starp skatu tuvumā un tālumā. Taču, atbildot tieši uz jūsu jautājumu, cilvēkiem nevajadzētu baidīties no brillēm, jo tās neko sliktu acīm nedara. Brilles palīdz atslābt acs muskulim un komfortabli, labi redzēt. Tā ir normāla cilvēka fizioloģijas stadija, ka viņa acs kādā noteiktā posmā vairs nespēj bez papildu palīdzības tik kvalitatīvi redzēt. Un vēl būtiska nianse – ja šī sākotnējā mazā korekcija netiks savlaicīgi pielietota, tad vēlāk, kad redze būs vēl vairāk pasliktinājusies, nereti ir tā, ka pacientam ir ļoti lielas grūtības lietot jau krietni stipras korekcijas brilles, kādas ir nepieciešamas jau konkrētajā gadījumā. Un rezultātā redze arī pēc korekcijas nebūs tik laba, kā gribētos.
Redze ir viena no tām cilvēka maņām, kas ir būtiska pilnvērtīgai ikdienai, ekonomiskai un sociālai aktivitātei. Ko svarīgi atcerēties, lai acis būtu veselīgas un labi redzošas?
Regulāri un savlaicīgi apmeklēt acu ārstu – līdz 40 gadiem vismaz reizi divos gados, pēc 40 gadiem – reizi gadā. Ar redzi ir tā – ir dažas viltīgas slimības, kuras pēc sajūtām nevaram pamanīt. Piemēram, glaukoma (paaugstināts spiediens acī) ir viena no tām slimībām, kuras esamību cilvēks pats nekādi ilgi nesajutīs, tostarp redzi tas nepasliktinās. Un tikai acu ārsts apskates laikā var konstatēt neatbilstību. Rezumējot – labai redzei ir svarīga gan personīgā disciplīna un vienkāršu nosacījumu ievērošana, gan regulāra apskate pie acu ārsta. Un te runa ir gan par pieaugušajiem, gan arī bērniem.