Saslimušo mammas norāda, ka dienestiem oficiālā diagnozes noskaidrošana vedas ilgi, saka lielu paldies mediķiem un sašutušas jautā - kāpēc vietās, kur vietējie peldas, neveic ūdens pārbaudes?
Visiem saslimušajiem bērniem bija kāda zīmīga pazīme - uz kājas bija neliela brūcīte, un tās pašas kājas cirksnī parādījās palielināts iekaisis limfmezgls. Dažiem bērniem tas bija vistas olas lielumā. Saslimušo bērnu mammas pieļauj, ka pušumi, visticamāk, esot no odu kodumiem.
Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) galvenais epidemiologs Jurijs Perevoščikovs gan saka - visbiežāk cilvēki ar tularēmiju inficējas no odiem, dunduriem vai ērcēm, taču varbūt arī bērnus sakoduši neinficēti odi, bērni sakasījuši koduma vietu un infekciju guvuši caur bojāto ādu ūdenī vai augsnē, kas piesārņota ar inficētu grauzēju izdalījumiem.
Kāds sakars ar nometni?
«Mēs, vairākas ģimenes, atpūtāmies pie draugiem, kas dzīvo Silabriežos. Atpūtāmies, visi peldējāmies,» saka viena no mammām. Visas lūdza saglabāt anonimitāti. Cita jautā - kāds tam vispār sakars ar nometni? «Bērni taču inficējās dabā, ne jau saindējās ar ēdienu. Jebkurš tur var nopeldēties un daudzi peldas,» viņa paskaidro. Peldējušies vairāk nekā 10 šīs kompānijas bērnu, arī pieaugušie, vairāki vietējie, taču saslimuši seši bērni.
Pirmās pazīmes parādījušās 8. un 9. augustā, tās bija līdzīgas kā gripai - nespēks, augsta temperatūra vairāku dienu garumā, galvassāpes, arī palielināti limfmezgli. Vispirms par bērnu ārstēšanu rūpes uzņēmās ģimenes ārsts. Astoņgadīgā zēna mamma stāsta - limfmezgls cirksnī bija vistas olas lielumā un ļoti blīvs. «Ļoti, ļoti sāpīgs, dēls staigāja klibojot, vilka kāju,» saka puikas mamma. Temperatūra pēc antibiotiku lietošanas pazeminājies, taču limfmezgls nemazinājās, un sekoja otrs «temperatūras vilnis». 20. augustā zēnu ievietoja Bērnu slimnīcā.
Kā Dienai stāsta Bērnu slimnīcas pediatre infektoloģe Dace Zavadska - drīz vien pēc pirmā zēna ievietošanas slimnīcā radās aizdomas par tularēmiju. Uz slimnīcu tika atsaukti arī citi šās kompānijas bērni ar tiem pašiem simptomiem.
Bioterorisma baktērija
Par aizdomām mediķi ziņojuši epidemiologiem un nosūtījuši materiālu analīzēm Latvijas Infektoloģijas centra (LIC) laboratorijai. Tiesa, pēc mediķu teiktā, 22. vai 23. augustā pienāca negatīva atbilde pēc ātrā testa no LIC laboratorijas - neapstiprināja tularēmiju. «Tomēr, kā no sākuma, turpinājām ārstēt pacientus kā tularēmijas pacientus. Šai slimībai klīniskie simptomi ir specifiski,» stāsta D. Zavadska. Tularēmijas ārstēšanai esot nepieciešama specifiska injicējamu antibiotiku terapija, nepietiek ar biežāk lietotām antibiotikām. Diezgan droši, ka paša spēkiem pacients nevarot izārstēties. Iznākums var arī būt letāls. Bērnu slimnīcas mediķi no brūcēm paņemtā materiāla arī paši izaudzējuši baktēriju, apstiprinot to, ka bijuši uz pareizā ceļa.
D. Zavadska arī norāda: «Šī baktērija tiek pieskaitīta bioterorisma baktērijām, pret to jāizturas ļoti uzmanīgi.» 30. augustā arī LIC oficiāli apliecināja, ka apstiprināta oficiālā diagnoze tularēmija. Nākamajā dienā četri no sešiem bērniem tika izrakstīti no slimnīcas. Divi, kuriem bija nepieciešama ķirurģiska iejaukšanās - tika izņemti bojātie limfmezgli -, vēl turpina ārstēšanos. Visiem pacientiem paveicies, ka šī tularēmijas forma nav no smagākajām, saka ārste.
Arī astoņgadīgajam zēnam veica operāciju, viņš vēl veseļojas. «Vēl kādu laiciņu ārstēsimies, nedzīst pavisam labi,» saka viņa mamma.
Saķēra odus un ērces
Dīķis, kurā bērni vairakkārt peldējušies, atrodas līdzās privātmāju rajonam. Tas ir neliels, aizaudzis, tajā peld pa kādai izēstai čipsu pakai un putuplasta plāksnes gabalam. Taču kāda daļa vietējo te mēdz peldēties.
Tā kā SPKC atzinis Silabriežu apkārtni par perēkli, Salaspils pašvaldība pie iebraukšanas ceļa Silabriežos un pie ūdenskrātuvēm izvietojusi brīdinājuma zīmes, informējot par peldēšanās aizliegumu un citiem drošības pasākumiem. SPKC dzīvojamo māju pastkastēs arī iemetis brīdinājumus. Iestāde paņēmusi ne tikai ūdens paraugus analīzēm, bet arī saķērusi odus, ērces un pa kādam grauzējam, lai varētu noskaidrot, kas ir infekcijas avots.
Kad būs rezultāti, vēl nav zināms. J. Perevoščikovs saka: «Tā ir pietiekami sarežģīta metodika.» Var arī gadīties, ka tieši šie noķertie odi un grauzēji nav inficēti.
Pēdējais Latvijā reģistrētais cilvēka inficēšanās gadījums ar tularēmiju bija 1984. gadā Krāslavas pusē. Pirms tam iepriekšējā gadsimtā tika konstatēti vēl daži gadījumi, arī Latgalē. Baktērijas gan nekur nepazuda, tās turpināja pastāvēt dabā. «Infekcija pastāv bez cilvēka klātbūtnes, cilvēks tikai nejauši inficējas. Infekcijas cikls notiek dzīvnieku vidū,» norāda J. Perevoščikovs.