Pētnieks, veidojot fokusgrupas, aptaujājot cilvēkus un analizējot medijus, secinājis, ka ar katru gadu Latvijā dzīvojošo krievi arvien vairāk satuvinās ar Latvijas informācijas telpu.
"Gan latvieši, gan krievi saka, ka viņi dzīvo citā informācijas telpā, bet tas nav iespējams - dzīvot šeit un neņemt neko no Latvijas," sacīja pētnieks, runājot par krieviski rakstošo mediju valodu, kas demonstrē to, ka krievi integrējas Latvijā. Pētnieks min piemēru, kad krievu laikraksts raksta par gadījumu, kad britu tūristi nokārtojušies pie Brīvības pieminekļa, bet rakstā nodēvē "par mūsu simbolu".
Českins norādīja, ka intervijās bieži vien arī dzirdējis cilvēkus sakām, ka Latvijā dzīvot ir labāk nekā Krievijā. Mediju analīzē savukārt atklāts, ka vietējie krievi uzskata, ka spēja dzīvot abās kopienās - gan latviešu, gan krievu - ir liels pluss.
Pētījumā Českins pauž uzskatu, ka, neskatoties uz Krievijas pūlēm, Latvijā daudzi krieviski runājošie nejūt ciešas politiskās saites ar Krievijas Federāciju. Tajā pašā laikā Latvijas saziņu līdzekļu un politiskās telpas analīze rāda, ka krieviski runājošie bieži ir attēloti lojālāki Maskavai nekā Rīgai.
Neskatoties uz spiedienu gan no Latvijas, gan Krievijas politiskās telpas, krieviski runājošie Latvijā ir spējuši izveidot hibrīdas identitātes, kas vienlaikus ir latviskas un krieviskas. Piemēram, "krievi izmanto latviešu lietotos stereotipus un jokus, lai runātu par krieviem Krievijā," atklāja pētnieks, atsaucoties uz savu pieredzi fokusgrupu intervijās. Tomēr krieviski runājošajiem dažas lietas vēl arvien paliek ļoti svarīgas – ieskaitot krievu valodu un vēstures izpratni (galvenokārt par Otro pasaules karu). Kaut gan lielākā daļa krieviski runājošo domā, ka ir svarīgi iemācīties runāt latviski un uzskata Latviju par savām mājām, pierādījumi liecina, ka viņi negrib pazaudēt savu krieviskās kultūras identitāti.