Prasīs papildu Eiropas naudu piena nozares glābšanai

Situācija nudien nav uzlabojusies, jo pēc tam, kad viens no lielākajiem iepircējiem - Food Union - paziņoja par piena iepirkuma cenas samazināšanu no 1.augusta par 1,5 centiem, tas izraisīja pamatīgu satraukumu nozarē, zemniekiem paužot bažas, ka arī citi piena pārstādes uzņēmumi varētu rīkoties līdzīgi. Radio intervijā ministrs atzina, ka piena produkcijai nav viegli atrast jaunus noieta tirgus, tāpēc jāmēģina rast risinājumus "arī šādās situācijās, kad tev gandrīz ir bezizeja".Zemkopības ministrijas pārstāvis Kaspars Funts Dienai norādīja, ka vēstule ar pirmajiem aprēķiniem Eiropas Komisijai jau tikusi nosūtīta, bet saņemti papildjautājumi, uz kuriem arī sagatavotas atbildes. Pēc viņa teiktā Dūklavs ar Hoganu varētu tikties 23.augustā. Pagājušajā gadā no Eiropas Savienības Latvijas piena ražotāji saņēma 7,7 miljonus eiro. Kā jau tika ziņots, Igaunija saņēma 6,9 miljonus eiro, bet Lietuva - 14,1 miljonu eiro. Publiskajā telpā izskanējusi ziņa, ka Lietuvas zemnieki ir vienojušies par summu, kuru varētu prasīt no Eiropas Komisijas, un tie ir 11 miljoni eiro, bet Latvijas zemniekiem atšķiras viedokļi par piena vidējo pašizmaksu. To Dienai apstiprināja arī Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētāja vietniece Ilze Aizsilniece, kura gan pati nav bijusi klāt apspriedē, kurā tika gatavota Baltijas valstu zemnieku organizāciju vēstule Hoganam. "Manuprāt, ir skaidri jāparāda, kā ir kritusies piena iepirkuma cena no pagājušā gada jūlija - augusta līdz šā gada jūlijam. Krievijas embargo skāra ļoti daudzus piena ražotājus Baltijas valstīs un arī Somijā," norādīja Aizsilniece. Viņa gan atzīst, ka iepirkuma cenu kritumu ietekmē arī situācija pasaules tirgos - Eiropas biržās sieru tirgojot zem diviem eiro kilogramā. "Krīze ir visā pasaulē, zinu, ka arī Austrālijā zemnieki ir neapmierināti. Mēs Latvijā ar savu pienu pasaules tirgu ietekmēt nespējam, atliek tikai krīzē izdzīvot," izteicās Aizsilniece.Biedrības _Lauksaimnieku apvienība _valdes priekšsēdētāja Sandra Strika Dienai atzīst, ka "pa vairākiem stūriem" atsākušās runas par iespējamām protesta akcijām, bet vienota Latvijas zemnieku kopā sanākšana neesot bijusi. Viņa atzīst, ka no ministrijas puses piena lopkopības atbalstam ir darīts daudz, tomēr arī tas izrādījies par maz. "Lielie runasvīri nesaprot reālo situāciju. Ja piena iepirkuma cena joprojām krīt, es tam neredzu pamatojumu. Es kā pircēja ieeju veikalā un redzu to, ko redzu - lētāk nopirkt neko nevar, izņemot akcijas preces. Situācija ir vairāk nekā nopietna," uzsver Strika.Ministrs arī atzinis, ka cena ir sarukusi arī ES intervencē - agrāk piena pulveris no pārstrādātājiem iepirkts par 180 eiro tonnā, bet tagad - par 162 eiro. Par spīti tam, uzņēmums Food Union izšķīries piena pulveri pārdot intervencē, kas nozīmē, ka par noteiktu cenu iepērk noteiktus produktus gadījumos, kad tirgū veidojas ievērojami šo produktu uzkrājumi, kurus ir grūti pārdot.Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete (Vienotība) norāda, ka šobrīd nav skaidrs, kādas būs Eiropas Komisijas nākamā gada budžeta iespējas, taču ir pareizi, ka zemkopības ministrs ir apņēmies ko darīt lietas labā. Zaudējumi ir ne tikai Baltijas valstu un Somijas piensaimniekiem, bet arī vairāku valstu augļu un dārzeņu, tāpat arī vīna ražotājiem un citām nozarēm. "Tā kā prasītāji būs daudzi, būs rūpīgi jāizvērtē. To, ko var izdarīt Eiropas Parlaments, mēs izdarīsim," sola Kalniete.sadarbībā ar Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā.