Priekšā izšķiršanās par mežu nākotni

Tā villojas ka nekā nevar saprast! Varbūt ir lietas kas varētu tuvināt kopdarbam un kopējai izpratnei. Kas tā ir par varenu Latvijas tautsaimniecības nozari, kura nevar nokomplektēt visos profesionālās izglītības līmeņos audzēkņus un studentus? Mēs ar RTU studentiem veicām nelielu izpēti, kāpēc Latvijā nemīl ZAĻO ZELTU. Diezgan nesmukas lietas atklājas. 1) Nesadzīvo vadošo organizāciju cilvēki, ir pazaudēta pārmantojamība, vecāki neiesaka. 2) Latvijas veikalos neredz skaistas Latvijā ražotas koka mēbeles un lietas. 3) Ģimenes un skolas neprot meža un koku lietas cildināt. Varbūt lietas varētu labot, ja vispirms mēs sakārtotu skolas. Īpaši LLU Meža fakultāti, viņa vienkārši nekā neizskatās. Biju Kokapstrādes katedrā. Apkārtnē dubļu un peļķu varenība. Runāju ar studentiem,.. viņiem nemaz nemāca kā ar izcili skaistām un ērtām mēbelēm IKEA godīgā konkurencē uzvarēt. Dizaina te nav! Runāju ar meistariem skolās, ..šādu vārdu te nelieto!!! Nu vienkārši stulbi esam. Arī es jūtos vainīgs.

Kārli, atļauj man izskaidrot dažas nianses. Latvijas koka eksports 2016. gadā sastādīja 16% no visa eksporta. Tas ir milzīgs skaitlis un koks ir lauksaimniecības produkta kategorija vai izraktenis - un minimāla plika koka eksportēšana nav augstas galavērtības prece. Zviedrijas koka eksportā minimāli apstrādātus baļķi neeksistē - tā galvenokārt eksportē no koka izgatavotus galaproduktus. Zviedrija eksportē līstes un dēļus. Tā ir milzīga atšķirība. Nav skaidrs kāpēc pats to nemani, ja piemini. Latvija no koka eksportēšanas, pēc vērtības, kas iegūta, pārdodot koku, ieņēma 5 vietu pasaulē(!). Tāpēc, ka sagatavojot preci tā neko neiegulda - tikai nozāģē un izved. Tas ka Zviedrija saudzē savus mežus tika teikts tajā kontekstā, ar kādu intensitāti tos izcērt Latvijā - 1/3 no Latvijas koka eksporta importē Zviedrija... Ja Latvijā būtu attīstīta koka apstrādes nozare, tad tā iepirktu koku no kaimiņiem, bet tā vietā tā dempingo pat Baltkrieviju :D

Mūsu zaļās biedrības uzdodas par sabidrības intrešu aizstāvēm, bet nesaprot ka sabiedrības intresēs ir arī attīstība, dzīvība laukos, tā nesastāv tikai zvēriem un putniem, bet arī cilvēkiem. Ir jādara viss lai palielinātu darba vietu skaitu laukos

Mēs nevaram balstīt valsts attīstību uz Eiropas vai vietējām kompensācijām un pabalstiem - ir jāstrādā!

Lieki minēt, ka produktīvu un noturīgu audžu veidošana, dotu būtisku ieguldījumu klimata izmaiņu mazināšanā, jo audzes piesaistītu gan vairāk CO2, gan mazinātu potenciālos riskus, ko rada klimata ekstrēmu pieaugums, piemēram biežāka vētru iespējamība. Noslēgumā vēlamies norādīt, ka šādu noteikumu projektu redakcija apstiprināšana nozīmētu to, ka Latvijā, beidzot, ir nozīme politikas plānošanas dokumentiem, un tie nav tukšas frāzes saturoši “papīri,” jo jau 1998.gadā apstiprinātā Latvijas Meža politika paredzēja: nodrošināt meža zemju ražības un vērtības saglabāšanu un paaugstināšanu, Latvijas meža un saistīto nozaru pamatnostādnes 2015-2020.gadam, kā vienu no mērķiem, noteica-atbalstīta un īstenota meža vērtības palielināšana, tai skaitā nodrošināta meža apsaimniekošanas CO2 piesaistes mērķa izpilde

"Eko-fašisms"... šis termins ir mazliet nekorekts, lai gan sekas var būt līdzīgas. Ja ņem vērā, ka pārspīlējums kā pārliecināšanas metode ir noderīgs... ja ņem vērā, ka postpadomju telpā "fašisms" ir ļoti pierasts termins... tomēr ... daudz piemērotāks ir "eko-fanātisms". Es esmu ļoti dziļi tur bijis iekšā... apzinos, ko runāju.

Cilvēks un viņa darbība ir mūsdienu dabas katastrofa. Putni un zvēri izcirstos mežos nedzīvo vispār. Kilimandžaro kalna sniegi izzuda, kad tur vietējie ekonomikas vārdā izcirta nogāzēs augošos mežus. Latvijas lauki neko no meža izciršanas neiegūst vispār, ja šos mežus netaisās apsēt ar labību un tūkstošiem hektārus lielās plantācijas nekādu cilvēku skaitu laukos nevairo. Lauku iedzīvotāju skaitu vairo mazās saimniecības un kāds tam vispār ir sakars ar meža izciršanu, kur nodarbina minimālu iedzīvotāju skaitu?

Mūsu Valsts līdz šim ir bijusi gatava ierobežot un pat aizliegt saimniecisko darbību, iznīcināt darba vietas, stimulēt lauku izmiršanu un veicināt latviešu emigrāciju no lauku apvidiem. Kāda mārutka pēc tas viss?

Nauda nekrīt no gaisa, bet kokos aug gan tā aug, un to grib visi pat zaļie, bet par ierobežojumiem saimniekot maksāt negrib dzirdēt! Zaļie draudziņi, brauciet uz Briseli un prasiet lai kompensē visus ierobežojumus kas pārsniedz kaimiņvalstu ierobežojumu līmeni.