Iebildumus neņem vērā
Šķiet, valsts un politiķu ilgstoša nespēja vai negribēšana novērst konkurences kropļošanu daudzās nozarēs un tostarp arī autobusu pārvadājumos nemainīs situāciju nozarē arī nākamajos gados, jo pašreiz notiekošajā iepirkumā uz desmit gadiem ar kopējo summu ap miljardu eiro aktīvi piedalās pašvaldību kapitālsabiedrības.
Taču, kā norāda par konkursa norisi labi informēti avoti, šajā iepirkumā pašvaldībām nesokas tik labi, kā cerēts, jo virknē maršrutu izvēlēti izdevīgāki privāto komersantu piedāvājumi, un pašvaldību uzņēmumi faktiski nespēj piedāvāt konkurētspējīgus piedāvājumus. Līdz ar satraukumu zaudēt pozīcijas tirgū, pašvaldību kapitālsabiedrības ķērušās pie pēdējā salmiņa – mēģinot iepirkumu politizēt un pat pārtraukt. Vismaz tā liecina Latvijas pasažieru pārvadājumu asociācijas (kas šajā situācijā vairāk iestājoties par pašvaldību kapitālsabiedrību interesēm) vēstule augstākajām amatpersonām ar formālām sūdzībām par konkursa norisi un prasību to pārtraukt, kam pievienota arī prasība rosināt satiksmes ministra Tāļa Linkaita demisiju.
Ecolines zīmola īpašnieka SIA Norma vadītājs Andris Podgornijs apstiprina, ka pašvaldību uzņēmumi ļoti aktīvi piedalās arī šajā konkursā, taču zaudē, jo tiem, piemēram, ir salīdzinoši liels personāls, kas vispār ir raksturīgi valsts pārvaldei, kas attiecīgi arī prasa lielākus izdevumus, tajā pašā laikā privātie uzņēmēji rūpīgi izvērtē savus izdevumus, tostarp nepieciešamo darbinieku apjomu un citus resursus. Loģiski, ka ar šādām izmaksām pašvaldību kapitālsabiedrībām ir grūti piedāvāt saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu konkursā.
''Viens no konflikta saasinājuma iemesliem iepirkumā ir fakts, ka pašvaldību uzņēmumi zaudē, līdz ar to ir neapmierināti. Protams, šādā situācijā viņi ieslēdz visus iespējamos mehānismus, lai konkursu torpedētu,'' uzskata uzņēmējs.
Tieši iepirkuma politizācija ir tas, kas strādāt nozarē traucē visvairāk. Latvijā tomēr ir Publisko iepirkumu likums un Sabiedriskā transporta pakalpojumu likums, kas precīzi definē ierobežojumus, kas attiecas uz iepirkuma dalībniekiem, pieļaujamo pakalpojuma apjomu un citiem parametriem. ''Tieši likuma jēga ir novērst politizāciju, lai pie katra nākamā iepirkuma asociācijas, neapmierināti tirgus spēlētāji momentā nesteigtos rakstīt vēstules premjeram, prezidentam un citām amatpersonām, kuru kompetencei ar publisko iepirkumu procesu nav nekāda sakara,'' uzsver a/s Liepājas autobusu parks vadītājs Leonīds Krongorns.
Viņš arī joprojām nav saņēmis argumentētu atbildi uz jautājumu, kāds vispār ir iemesls pašvaldību kontrolē esošu uzņēmumu dalībai brīvajā tirgū reģionālo vietējās nozīmes un reģionālo starppilsētu nozīmes maršrutu tīkla pārvadājumos.
''Šāda jaukšanās un tirgus ietekmēšana ir ne tikai lieka, bet arī nodara kaitējumu pakalpojumu pasūtītājam un pakalpojuma saņēmējiem, un noteikti - nodokļu maksātājiem. Pašvaldībām nav dibināta iemesla uzturēt savus uzņēmumus nozarēs, kur efektīvi pakalpojumus sniedz privātā sektora uzņēmumi,'' uzskata Krongorns.
Līdzīgās domās ir arī SIA B-Buss vadītājs Vitālijs Komars - likums būtībā liedz pašvaldību uzņēmumiem darboties šādā piesātinātā tirgū. ''Par to rakstījām Konkurences padomei (KP) un Iepirkumu uzraudzības birojam. KP atbilde būtībā ir uzskatāma par atrakstīšanos, tajā pašā laikā ir virkne citu nozaru, kurās arī piedalās pašvaldību uzņēmumi, bet tajos gadījumos, pēc manā rīcībā esošās informācijas, KP paužot faktiski citu viedokli.
Manuprāt, nav pareizi, ka publiskās pārvaldības uzņēmumi laužas tirgū, kur ir pietiekams skaits privāto komersantu.
Jāsaka – līdzīga situācija ir arī pasažieru vilcienu pārvadājumos – nav skaidrs, kādēļ bija jāsludina konkurss un jāiepērk vilcienus valsts kapitālsabiedrībai, lai gan varēja pasūtīt pakalpojumu privātajam sektoram un, visticamāk, samazināt izdevumus,'' pauž uzņēmējs.
Gadījumos, kad privātā sektora uzņēmumi ir spējīgi nodrošināt kvalitatīvu pakalpojumu par adekvātu cenu, par to atbildot ar savu biznesu, savām garantijām, piedāvājums būs publiskajam pasūtītājam un nodokļu maksātājiem visizdevīgākais. Pašvaldību uzņēmumi vēsturiski ir jutušies ļoti ērti, ignorējot tirgus tendences, un, lai arī saprotama nepatika, ka apstākļi mainās, arī pašvaldībām situācija būtu jārespektē, uzsver Krongorns.
''Ja savā starpā cīnās divi privāti uzņēmumi, no kuriem viens zaudē, tur visiem viss šķiet loģiski, bet kad zaudē pašvaldības uzņēmums, tad nez kādēļ tiek uzdoti jautājumi – kā tas tā var būt? Kamēr viņiem bija pārliecība, ka savā pašvaldībā viņi uzvarēs, tikmēr konkursu viņiem vajadzēja, bet tiklīdz tiek piedzīvots zaudējums, tā pēkšņi ATD ir slikta, konkurss ir nepareizs, ministrs tiek kritizēts un tamlīdzīgi. Manā skatījumā tirgus ir pietiekami piesātināts ar privātajiem komersantiem un līdz ar to pašvaldību uzņēmumiem vispār nevajadzētu piedalīties šajā tirgū,'' pauž Podgornijs.
Nesaprotami ierobežojumi
Privātajiem komersantiem ir būtiski iebildumi arī par ATD lēmumu iepirkuma nosacījumos noteikt, ka viens pretendents kopumā nedrīkst iegūt pasūtījumus vairāk nekā 15 miljonu kilometru apjomā. Lai gan ATD uzskata, ka šādi tiks sekmēta plašāka konkurence un ļaus tirgū palikt lielākam skaitam komersantu, tomēr uzņēmēji uzskata šo ierobežojumu par nepamatotu un izsaka bažas, ka rezultātā visās iepirkuma lotēs neizdosies iegūt saimnieciski visizdevīgāko pakalpojumu.
''LAP nav atbildes, kādēļ maksimālā kilometrāža konkrētajā iepirkumā noteikta 15 miljonu kilometru apjomā. Kādēļ tā nav 15,37 miljoni vai 12 vai 29? Ir Sabiedriskā transporta pakalpojumu likums, kas precīzi definē apjoma ierobežojumus reģionālo vietējās nozīmes un reģionālo starppilsētu nozīmes maršrutu tīklā, un citu patvaļīgu ierobežojumu ieviešana tikai mulsina komersantus, pašu pasūtītāju, un nevajadzīgi sarežģī piedāvājumu gatavošanu un iepirkuma rezultātu,'' uzsver Krongorns, paužot pārliecību, ka 15 miljonu maksimālā kilometrāža nedod nekādus vērtīgus ieguvumus, lai rezultātā pasažieri saņemtu iespējami kvalitatīvāko pakalpojumu, pie tam pasūtītājam nepārmaksājot.
Arī B-Buss līdz šim nav spējis gūt argumentētu skaidrojumu par ATD iepirkumā noteikto 15 miljonu kilometru ierobežojumu. ''Likums skaidri nosaka, ka vienas grupas ietvaros ikvienam komersantam starppilsētu pārvadājumos ierobežojums ir ne vairāk kā 40% tirgus. Līdz ar to nav saprotami ATD iepirkumā noteiktais papildu ierobežojums 15 miljoni kilometru, mēs neesam uz šo jautājumu atbildi saņēmuši – ir tikai nosacīti argumenti, ka tas rada lielāku pakalpojuma nodrošināšanas drošību, un ka tādējādi tirgū varēs palikt lielāks skaits dalībnieku,'' norāda Komars.