Atklātajā vēstulē, kas adresēta Saeimai, Izglītības un zinātnes ministrijai, Ministru kabinetam un Valsts prezidentam, parakstījuši gandrīz 500 sabiedrības pārstāvju, aicinot atteikties no šādas ieceres. ''Nav noliedzama nepieciešamība attiecīgajās studiju programmās un studiju kursos samērīgā apjomā iesaistīt ārvalstu ekspertus un pasniedzējus (ne vienmēr ir būtiski noteikt obligātu prasību zināt valsts valodu). Tomēr virzība uz Latvijas valsts augstskolu vadīšanu svešvalodā nozīmē, ka ikdienā augstskolā ar latviešu valodu nezinošu rektoru nenovēršami mainītos darba un dokumentācijas valoda, liela administratīvo darbību un saziņas daļa notiktu svešvalodā,'' norādīts Lietišķās valodniecības asociācijas iniciētajā vēstulē, uzsverot, ka arī Tartu Universitāti, kas bieži tiek piesaukta kā piemērs augstākās izglītības izcilībai, vada igaunis.
Vēstules autori atgādina, ka rektors ne vien pilda tehniska rakstura administratīvus uzdevumus un rūpējas par attiecīgās iestādes kvalitatīvu darbu šaurā izpratnē, bet savā darbībā iemieso un attīsta Latvijas valstiskās un kultūras vērtības. Tajā pašā laikā privāto augstskolu, attiecībā uz kurām būtu pieļaujamas atkāpes, šauro, nišas darbību nevar salīdzināt ar tiem uzdevumiem, ko pilda valsts augstskolas.
Vēl viens solis virzienā, atsakoties no latviešu valodas akadēmiskajā jomā, būtu arī zīmīgs un ārkārtīgi nevēlams signāls Latvijas sabiedrībai – ar to pati valsts pasludinātu, ka latviešu valoda Latvijā ir šķērslis ceļā uz kvalitāti un izcilību.
Tam var būt nelabvēlīgas ilgtermiņa sekas saistībā ar latviešu valodas prestižu, sabiedrības lingvistisko attieksmi un motivāciju apgūt un izmantot latviešu valodu. Šobrīd, kad Latvijā angļu valodas klātbūtne ikdienā ir ievērojami pieaugusi un arvien vairāk tiek izmantota profesionālajā darbībā un sadzīvē, rūpīgi jāapsver ik lēmums, kas otrā plānā atbīda latviešu valodu. Patiesie iemesli, kāpēc augstskolām ir grūtības piesaistīt spējīgākos jaunās paaudzes pārstāvjus ar izcilu izglītību un latviešu valodas zināšanām, meklējami citur, proti, finansējuma nepietiekamībā un strukturālajās nepilnībās.