Fotoradarus visā Latvijā plānots izvietot trijās kārtās. Vispirms radari tiks izvietoti Rīgas reģionā, tad pakāpeniski visā Latvijā - kopumā 160 vietās uz ceļiem tiks izvietotas 130 radaru mērierīces. Būs arī tukšās čaulas - maketi, kas tikai pēc ārējā izskata atgādina radaru.
Valsts policijas mājaslapā sadaļā «Ceļu satiksme» jau ir pieejama fotoradaru karte. Lai neizbrīnītu šāda Ceļu policijas rīcība, jāatgādina, ka policijas darbību mērķis nav sodīšana, bet ceļu satiksmes noteikumu ievērošanas panākšana. Tāpēc policijas rīcība, publicējot radaru iespējamās atrašanās vietas, satur prevencijas mērķi - iepazīstieties, studējiet un ievērojiet satiksmes noteikumus. Bet jāņem vērā, ka liela daļa radaru būs pārvietojami, respektīvi, tie var izrādīties ne tikai tajā vietā, kuru būsiet fiksējuši Ceļu policijas laipni piedāvātajā fotoradaru kartē.
Fotoradari paredz noteiktu «tolerances līmeni», taču katrā konkrētajā gadījumā tas būs atšķirīgs. Piemēram, pie skolām fotoradari fiksēs visniecīgāko ātruma pārsniegšanu.
Apdzīvotās vietās bīstams ātrums, kas var nodarīt neatgriezeniskas sekas, parasti tiek rēķināts plus 20 kilometri stundā, bet ārpus apdzīvotām vietām - plus 30 kilometri stundā. Tas gan nenozīmē, ka apdzīvotā vietā autovadītāji drīkst braukt ar ātrumu 60 kilometri stundā atļauto 50 kilometru stundā vietā. Arī par šādu pārkāpumu pēc Ceļu policijas ieskatiem var draudēt atbildība.
Tiesībsargs un Latvijas Automoto biedrība (LAMB) tomēr ir pauduši bažas par tiesiskuma principu ievērošanu, piemērojot sodus par pārkāpumiem, kurus fiksējis fotoradars. Sods šajā gadījumā tiek piemērots transporta līdzekļa īpašniekam. Savukārt viņš to pat nevar pārsūdzēt, ja nav vadījis to pārkāpuma laikā, jo pārsūdzēt administratīvo lēmumu var tikai pats pārkāpuma izdarītājs. Šī nopietnā likumdošanas pretruna ir nekavējoši jānovērš, jo tā skar desmitos tūkstošu mērāmu personu loku.