Skolās šogad 1., 4., 7. un 10. klasēs ienāca jaunais mācību saturs. Diemžēl tā ieviešana, mācību priekšmetiem atvēlētais nepietiekamais stundu skaits, trūcīgais un nereti nekvalitatīvais materiālu un metodiskais nodrošinājums izsaucis pedagogu neapmierinātību. It īpaši skaļi balsis paceļ latviešu valodas un literatūras skolotāji, kuri uzskata, ka jaunais mācību saturs dzimtās valodas prasmes ne tikai nestiprinās, bet pat mazinās.
Vajag individuālu pieeju
"Skolotāji jau vairākkārt pauduši savus iebildumus, taču nav sadzirdēti. Piemēram, par individuālākas pieejas nodrošināšanu valodas apguvē. Lielajās klasēs tas nereti ir grūti panākams, jo audzēkņu latviešu valodas prasmes ir atšķirīgas. Tāpēc svarīgi būtu tādos gadījumos dalīt klasi grupās, līdzīgi kā tas notiek svešvalodu stundās," Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā akcentēja nozares arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga. Viņai pievienojās arī skolotāji, norādot, ka tas ir būtiski apstākļos, kad skolēniem arvien vārgākas kļūst valodiskās prasmes. "Par to var pārliecināties, labojot centralizēto eksāmenu darbus. Pareizrakstībā puse no skolēniem nesaņem nevienu punktu. Tas ir satraucoši, jo daudzi no viņiem dodas tālāk studēt. Kas notiek ar šādiem speciālistiem, kad viņi nonāk darba tirgū?" bažīgs ir Liepājas Valsts ģimnāzijas latviešu valodas un literatūras skolotājs Normunds Dzintars. Kā mīnusu viņš min arī nepietiekami aprobēto jauno saturu. Tā pamatskolā tas iedzīvināts no pieejas, ne no saturiskā aspekta. Arī paraugprogramma, ja to izmanto savā darbā, ir tāla no vēlamā.
Par maz stundu
Nepietiekams ir arī stundu skaits. Tā vidusskolas posmā valsts standartā noteiktas 420 stundas trijos gados – divas stundas nedēļā –, bet var arī būt tā, ka tiek izmantots divu gadu cikls, pēc kura tiek kārtots eksāmens. Tādā gadījumā 12. klasē skolēns nemācās šos priekšmetus, to dara tikai tie, kuri izvēlas mācīties kā padziļināto kursu. "Man ir pamatotas aizdomas, ka daudzi šo kursu neizvēlēsies. Var jau teikt, ka citi priekšmeti tiek pasniegti latviešu valodā, taču viss tik gludi nav. Manuprāt, būtu jānosaka ar likuma spēku, ka latviešu valodu un literatūru mācās trīs gadus, jo tas ir mūsu nacionālās identitātes pamats," uzskata N. Dzintars.
Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) domā, ka attiecībā uz stundu skaitu satraukums ir veltīgs. Vidusskolas posmā tiek piedāvāts optimālais un padziļinātais kurss. Pirmajā no tiem stundu skaits ir atvēlēts tāds pats, kāds tas bija iepriekšējā standartā, bet padziļinātajā kursā tiek piešķirtas pat papildu stundas. Ministre bažījas tieši par pretējo, proti, ka skolas dod priekšroku humanitārajam un sociālo zinību blokam, bet ne STEM (dabaszinībām un matemātikai).
Nekvalitatīvi materiāli
Kritiskus vārdus skolotāji velta arī mācību materiāliem un to kvalitātei. Arī komisijas vadītājs Arvils Ašeradens (JV) atzīst, ka "bilde izskatās diezgan traka". "Ja paskatāmies kaut vai materiālu, kurā bērniem māca par profesijām. To sarakstā nonākuši skursteņslauķis un traktorists, kas diez vai ir mūsdienu aktualitāte. Patiesībā šis saraksts atsauc man atmiņā savu skolas laiku," sacīja A. Ašeradens. Vēl brīnumaināks piemērs esot par telefonu un tālruni. Materiāla veidotāji aicina labāk lietot vārdu "tālrunis", bet piemēros, kas pievienoti, tiek lietots tieši vārds "telefons". Lai pamatīgāk izvētītu Skola 2030 krātuvi, viņš rosina rīkot atsevišķu Saeimas komisijas sēdi, bet valsts valodas jautājumiem – konferenci, ko varētu noorganizēt aprīļa beigās. Deputāte I. Rībena ieteic veikt arī apjomīgāku pētījumu, lai "paskatītos uz latviešu valodas lietojumu".
Raivis Dzintars (NA) akcentē, ka ir nopietns pamats trauksmes zvaniem: "Latviešu valodas un literatūras ekspertu un praktiķu viedoklis ir tas siets, bez kura nevaram iet uz priekšu. Lai gan, protams, ar konferenci, kur padiskutē un apmainās viedokļiem, vien nepietiek. Jāpanāk, ka visas puses ir drošas par latviešu valodas pienācīgu iekļaušanu jaunajā saturā. Lai nav tā, ka jaunākajai paaudzei zūd spēja strādāt ar tekstu, uztvert kontekstu un tēlainās izteiksmes līdzekļus. Tāpēc jābūt pilnīgai skaidrībai, ko mēs liekam pretī, lai uzlabotu situāciju, nevis saglabātu tikai esošajā līmenī."
Trūkst skolotāju
Vēl jo būtiskāka latviešu valodas mācīšana ir mazākumtautību skolās, jo tas ir arī instruments mācību satura apgūšanai. "Esam kā starp dzirnakmeņiem – gribam mācīties gan kvalitatīvi, gan ātri, lai jau sākumskolā varētu pusi satura apgūt latviešu valodā, bet 7.–9. klasē – 80%. Tāpēc mums ir svarīga materiālu kvalitāte un metodiskais atbalsts," teic Rīgas 40. vidusskolas direktore Jeļena Vediščeva. Mazākumtautību skolas saskaras ar vēl citu problēmu – "katastrofālu latviešu valodas skolotāju deficītu", nereti viens skolotājs strādā 32 kontaktstundas nedēļā, un ar tādu slodzi nodrošināt kvalitatīvu mācību procesu ir nereāli.
Savukārt Latvijas Pašvaldību savienības padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure atgādina, ka jau pirms četriem gadiem, kad tika noteikta virzība uz jauno mācību saturu, eksperti vērsa uzmanību uz iespējamiem klupšanas akmeņiem, tostarp – dzimtās valodas mācīšanu kā svešvalodu. Aizrādījumi netika ņemti vērā, un nu esam pie apgāztas siles. Viņasprāt, jātaisa ne tikai materiālu revīzija, bet jāprasa atbildība no to izstrādātājiem.