Klauvējot pie desmit mājokļu durvīm, vidēji vienas no tām atvērs parādnieks, kurš trīs līdz deviņus mēnešus nav maksājis par piegādāto siltumu. Tomēr tie iedzīvotāji, kuru apsaimniekotājs spēj tikt ar parādniekiem galā vai ir gatavs ņemt kredītu, nesatraucas - pēc a/s Rīgas siltums datiem, Rīgā šobrīd siltums pieslēgts teju 86% namu. Apsaimniekotāji atzīst, ka iedzīvotāju parādi mērāmi miljonos, un tie nerūk.
Trīs tūkstoši par ūķi
Māju Valdlaučos, kur sastopam Zani, apsaimnieko Rīgas namu pārvaldnieks (RNP), un kopējais iedzīvotāju parāds ir 22 tūkstoši latu. Staļina laikā celtā divstāvu ēka, kas savulaik esot kalpojusi par klubu, nu atgādina baraku. Patumšajā kāpņutelpā pavīd garš gaitenis ar daudzām durvīm. Gaiteņa galā dzirdama vienmērīga āmurīša sišana. Kad pirmo reizi ieraugām Zani, viņa uz ruļļiem satītiem matiem saimnieko virtuvē - klapē karbonādi. Mazā virtuvīte, kurā ir gan plītiņa un ledusskapis, gan veļasmašīna, paredzēta četriem dzīvokļiem, tomēr bez Zanes te reti kāds rosās. Savukārt tualeti un aukstā ūdens dušu gan lieto visi pirmā stāva - padsmit dzīvokļu - iemītnieki. Karstā ūdens mājā nav, savukārt centralizētā apkure jau pieslēgta.
Zanes kopējais parāds ir ap Ls 3000, kas krājušies kopš 2005. gada, kad pašvaldība sievietei piešķīra šo dzīvojamo platību - nelielu istabu. «Es dzīvoju Blaumaņa ielā, tas bija manas omītes dzīvoklis. Tad sākās saimnieku laiki, un mūs izmeta no mājas. Tajā brīdī, kad man ierādīja šo ūķi, meita bija nepilngadīga. Kad šeit ienācu, te bija gruvešu kaudze un cilvēku ekskrementi. Daudzi dzēra un ik pa durvīm parādījās pinkainas galvas. Es pārmetu krustu un teicu - nē, šeit nepilngadīgo meiteni nevedīšu.» Pirmos divus gadus viņa īrēja dzīvokli citviet, tomēr maksājumu parāds par ierādīto vietu turpināja krāties. Tad Zane vairs nebija spējīga īrēt, un nācās pārvākties uz Valdlaučiem, kur pa šo laiku situācija nedaudz uzlabojās. «Kā cilvēku ar augstāko izglītību un mazu meitiņu var ielikt tādā midzenī? Kā var neizvērtēt, kur cilvēku likt? Pirms šīs vietas man bija jābrauc uz Vecmīlgrāvi... Es pat nezināju, ka tādas vietas ir un cilvēki tur dzīvo. Šis bija tas labākais variants,» emocionāli stāsta Zane. Pašlaik sievietes vienīgais ienākumu avots ir invaliditātes pensija, un viņa uztur gan sevi, gan meitu, kura nesen pabeigusi universitāti, tomēr pastāvīgu darbu atrast neizdodas. Komunālo maksājumu rēķins par nelielo istabiņu un koplietošanas telpām vasarā ir ap 40 latiem, ziemā - 70. Zane saka, ka maksā, cik var, no kā noprotams, ka parāds joprojām turpina augt. Lai to dzēstu, RNP viņai piedāvājis slēgt maksājumu grafiku uz diviem gadiem un līdzās kārtējiem rēķiniem maksāt vēl Ls 107 mēnesī. Sievietes maciņam šāda summa neesot pa spēkam. RNP valdes loceklis Dzintars Arbidāns gan norāda, ka Zanei ir iespējams vēlreiz vērsties pie apsaimniekotāja un vienoties par garāku atmaksas termiņu, maksājot mazākas summas, vai arī parādu atmaksājot diferencēti - ziemā mazāk, vasarā vairāk. Šobrīd sākta mājas iedzīvotāju pārvietošana uz citiem dzīvokļiem, bet tas nenozīmē, ka parāds nav jāmaksā.
Zemes dēļ pieaug parāds
Ieva (vārds mainīts) dzīvo Pārdaugavā. Četrstāvu mājas pirmajos trijos stāvos ir privatizēti dzīvokļi, bet mājas parāda lauvas tiesu veido 4. stāvā esošo sociālo dzīvokļu iemītnieki, kuri nemaksājot nemaz. Tāpat no viena dzīvokļa pirmajā stāvā īpašnieks ticis izlikts, bijusi tiesvedība un divas izsoles, taču bez panākumiem. Mājas kopējais parāds ir gandrīz Ls 19 000, apmēram Ls 400 par komunālajiem pakalpojumiem uzkrājušies arī Ievai. «Visiem iedzīvotājiem šis parāds uzauga 2011. gada sākumā, jo zemei pēkšņi uzradās īpašnieks. Kad privatizēju dzīvokli, dokumentos bija rakstīts, ka īpašnieka zemei nav, bet pēkšņi 2010. gada beigās viņš parādījās, un RNP aprēķināja zemes nomu ar atpakaļejošu datumu par visu 2010. gadu,» viņa stāsta. Situācijā, kad kopējais parāds krasi pieauga zemes nomas un nekustamā īpašuma nodokļa kompensācijas dēļ, 2010. gadā nonāca daudzi dzīvokļu īpašnieki, kuri pirms tam nenojauta par zemes īpašnieku eksistenci, atzīst Dz. Arbidāns. RNP sarunu ceļā mēģina vienoties par iespējami zemāku maksu, kā arī kopš šā gada rēķinu par zemes nomu raksta atsevišķi un reizi ceturksnī, neiekļaujot kopējā komunālo pakalpojumu rēķinā kā agrāk.
Tipiskajam parādniekam ir trīs līdz piecu mēnešu parāds pilsētās un septiņu līdz deviņu mēnešu parāds novados, liecina EM apkopotie dati. Par kopējo siltuma parādu apmēru EM un Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) dati būtiski atšķiras, tomēr abos gadījumos var vērot to samazinājumu. LPS gan norāda, ka gada laikā parādi samazinājušies niecīgi un pašlaik tie kopumā ir ap 23,9 miljoniem latu. Tikmēr pēc EM aprēķiniem parādu apmērs ir 14,7 miljoni latu, un tas ir mazākais, kāds bijis kopš 2009. gada. EM Būvniecības un mājokļu politikas departamenta direktores Ilzes Ošas ieskatā, tas ir gana labs rādītājs. Gan novados, gan pilsētās pieauguši tarifi, tomēr maksājumu apjoms palielinājies, un parādi pamazām sarūk. I. Oša to skaidro ar to, ka daļa dzīvokļu īpašnieku dabūjuši darbu un, vienojoties ar apsaimniekotājiem par atmaksas grafikiem, sākuši maksāt parādus. Tāpat vairākās pašvaldībās apsaimniekotāji piesaistījuši parādu piedziņas kompānijas.
(Vairāk par šo tēmu lasiet 23.oktobra laikrakstā Diena)