"Ir novērots, ka citos gados svētku laikā izsaukumi pēc medicīniskās palīdzības ir vairāk nekā ikdienā," stāsta NMPD galvenā sabiedrisko attiecību speciāliste Sarmīte Skujiņa, piebilstot, ka šogad saulgrieži iekrīt tieši nedēļas nogalē, kā arī laika prognoze svētkiem nav īpaši labvēlīga, tāpēc šogad Līgo un Jāņu diena dienestam varētu aizritēt mierīgāk.
Aizrīšanās ar pārtiku, pārgalvība ūdenī, alkohola reibuma ietekmē radusies pārgalvība – tiek minēti kā biežākie iemesli, kad cilvēks vēršas pēc speciālistu palīdzības. Lai svētki noritētu droši, NMPD mediķi aicina līgotājiem nebūt pārgalvīgiem, nebraucot alkohola reibumā, ievērojot ugunsdrošības noteikumus saistībā ar ugunskuru, kā arī neesot pārgalvīgiem ūdenstilpņu tuvumā, sīkāk ar visiem drošības pasākumiem var iepazīties šeit.
VUGD atgādina, ka ikvienam līgotājam jāatceras adrese, kurā atrodas, lai nepieciešamības gadījumā attiecīgie palīdzības dienesti varētu rīkoties operatīvāk. Rūpīgi jāizvēlas ugunskura vieta, jo svētku laikā visā valsts teritorijā saglabāsies ļoti augsta ugunsbīstamība, liecina Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra mājas lapas informācija. Arī rīkojoties ar grilu, ir jāievēro drošības pasākumi. Tāpat svētku laikā īpaši jāvērš uzmanība drošībai saistībā ar ūdenstilpnēm, alkohola reibumā ir ne tikai aizliegts sēsties pie stūres, bet ikviens ir arī aicināts nedoties atveldzēties ūdenī. Vēl VUGD vērš uzmanību uz to, lai svētu laikā rūpīgi tiktu pieskatīti bērni.
Savukārt, Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Simona Grāvīte norāda, ka policija cenšas vērst līgotāju uzmanību tieši uz satiksmes drošības noteikumu ievērošanu, galvenokārt, nepiedalīšanos satiksmē alkohola reibumā, "līgo droši un nebrauc dzērumā".
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka VP no piektdienas pēcpusdienas uz autoceļiem rīkos masveida pārbaudes.Pārbaudes turpināsies līdz pirmdienas rītam. Kā skaidroja VP Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis, policija pārbaudēs pievērsīs uzmanību tam, vai transportlīdzekļu vadītāji nav sēdušies pie stūres alkohola reibumā. Tāpat policija uzraudzīs atļautā braukšanas ātruma ievērošanu un pievērsīs uzmanību mazaizsargātajiem satiksmes dalībniekiem.
Policija šajās dienās centīsies būt mobila un atradīsies gan uz valsts nozīmes ceļiem, gan vietējās nozīmes brauktuvēm, apliecināja Krapsis. Tāpat policija uzraudzīs drošību un kārtību masu pasākumu tuvumā.
Uzmanību dalībai satiksmē reibumā kā ikgadu vērš arī Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD), aicinot iedzīvotājus nebraukt reibumā pašiem un neļaut to darīt citiem. Direkcijas veiktā aptauja par Latvijas iedzīvotāju attieksmi pret braukšanu reibumā liecina, ka gandrīz trešā daļa aptaujāto no auto vadīšanas atturētu cilvēku, kurš ir lietojis alkoholu arī nelielā daudzumā. Puse respondentu neļautu braukt cilvēkam, kas izdzēris divas glāzes vīna vai alus. Taču katrs piektais autovadītājs uzskata, ka iereibis cilvēks pats spēj novērtēt, vai viņš var vai nevar sēsties pie stūres, norādīja CSDD.
Lai aicinātu ikvienu Latvijas iedzīvotāju uzņemties atbildību - nebraukt reibumā pašiem un neļaut to darīt citiem -, CSDD informatīvajā kampaņā Viena kļūda - salauzta dzīve publicēti divu jaunu vīriešu dokumentāli videostāsti. Tajos Jānis un Andris (vārdi mainīti, saglabājot cietušo anonimitāti) atklāti stāsta par reibumā piedzīvotajām avārijām un dzīvi pēc tām - kā sadzīvot ar traumām un sākt visu no sākuma. Jānis alkohola reibumā izraisītā avārijā zaudēja spēju staigāt, bet Andris avārijā, kuru izraisīja iereibis šoferis, zaudēja trīs draugus.
Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas galvenais ārsts Uģis Zariņš norādīja, ka traumu nopietnība reibumāizraisītām avārijām ir tāda pati kā tiem gadījumiem, kas notiek skaidrā prātā. Atšķirība ir vien tāda, ka šie gadījumi varēja nenotikt, ja blakus būtu draugs, kas neļautu braukt. "Cilvēki, kuri nonāk pie mums ar augstas enerģijas traumām, kādas ir satiksmes traumas, kritieni no augstuma, industriālas vai militāra rakstura traumas, piedzīvo ilgu ārstēšanos, bieži - ar tām sekojošu invaliditāti. Pēc šīm traumām atveseļošanās laiks ir nesalīdzināmi ilgāks un neprognozējamāks," skaidroja Zariņš.
Viņš sacīja, ka ļoti liela atbildība ir jāuzņemas līdzcilvēkiem. "Reibumā esošs cilvēks pats vairs īsti nesaprot, ko viņš dara. Alkohols ir mazinājis spriestspēju, un cilvēkam liekas, ka viņš var visu, arī braukt. Šādos brīžos līdzcilvēkiem jāspēj pārgalvi atturēt, jo apkārtējo vienaldzība var maksāt dzīvības," teica Zariņš.