Jautājums par mākslīgā intelekta izmantošanu "kļuvis īpaši aktuāls", norādīja Latvijas Universitātes (LU) Juridiskā departamenta Tiesiskās atbalsta nodaļas vecākā juriskonsulte Dace Raipale. Tas skatīts arī LU Padomē. Savukārt universitātes administrācijai dots rektora uzdevums pārskatīt esošo regulējumu un sniegt priekšlikumus sistēmas pilnveidei, lai nepieļautu mākslīgā intelekta izmantošanu.
Vienlaikus jau šobrīd, skaidrojot studiju kursu prasības, mācībspēki vērsuši studējošo uzmanību, ka mākslīgā intelekta izmantošana ir atļauta tikai, ja to atļāvis pasniedzējs, atzīmēja Raipale.
LU spēkā ir iekšējais normatīvais regulējums "Noteikumi par akadēmisko godīgumu Latvijas Universitātē", kurā noteikts - par akadēmiskā godīguma pārkāpumu it īpaši tiek uzskatīts plaģiāts vai neatļautu palīglīdzekļu (informācijas avota vai metodes) izmantošana vai izmantošanas mēģinājums studiju procesā.
Minētie noteikumi nosaka arī procesuālo kārtību, kā risināt pārkāpumus un piemērojamo sodu atkarībā no pārkāpuma smaguma.
Raipale pauda, ka normatīvā līmenī esošā sistēma nodrošina mehānismu pārkāpuma risināšanai. Tomēr, lai pilnveidotu mākslīgā intelekta atklāšanu, iesaistīti LU Matemātikas un informātikas institūta un universitātes informācijas tehnoloģiju speciālisti situācijas izvērtēšanai un priekšlikumu sniegšanai par mākslīgā intelekta izmantošanas konstatēšanas metodēm.
Universitāte ir konstatējusi nepatiesus informācijas sniegšanas gadījumus, kuru atpazīšanai izmantoti dažādi rīki. Tomēr secināts, ka daži no tiem mākslīgo intelektu neatpazīst.
LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes dekāne Linda Daniela atzina - nevar izvairīties no tā, ka studenti mācību procesā kā palīglīdzekļus izmanto mākslīgo intelektu. Tomēr universitāte vēlas studentiem arī iemācīt attiekties pret to kritiski.
"Mūsu uzdevums ir sagatavot topošos skolotājus, kas rīku var izmantot savā darbā un atpazīt tā negodprātīgu izmantošanu," sacīja Daniela.
Viņa cer, ka mākslīgais intelekts varētu palīdzēt veidot individualizētu atbalstu mācību procesam. Piemēram, ja teksts ir rakstīts un cilvēkam ir grūtības to izlasīt, tad mākslīgais intelekts varētu to atskaņot, un nebūtu vajadzīgs palielināts cilvēku resurss, lai materiālu izstrādātu dažādos veidos.
Pētīt mākslīgā intelekta izmantošanu izglītībā savos maģistra darbos izvēlējušies arī vairāki studenti, atklāja dekāne.
Par mākslīgā intelekta lietojuma regulējumu domā arī Latvijas Kultūras akadēmijā (LKA), jo, kā atzina augstskola, tā lietošanu no studiju procesa "izslēgt vairs nebūs iespējams" - mākslīgā intelekta ienākšana izglītības telpā "ir ļoti aktuāla", un tikai likumsakarīgi, ka studējošie savos studiju darbos izmanto mākslīgā intelekta ģenerētas atziņas, skaidrojumus un tekstus.
"Mākslīgā intelekta ģenerētie teksti izskatās gudri, viegli uztverami, pietiekami loģiski," studentu izvēli izmantot palīgrīku studiju procesā skaidro akadēmijā, vienlaikus uzsverot, ka nereti tajos konstatē daudz aplamību, neprecīzi uzdotus vai pat neeksistējošus avotus vai vienkārši kļūdas, "ko ir iespējams "izķert", tikai pasniedzējiem lieliski pārzinot lauku".
Tā kā mākslīgā intelekta ģenerētais teksts ir svešs teksts, uz to attiecas tieši tādas pašas citēšanas un atsauču prasības, kā uz citiem autorībā balstītiem avotiem. Mākslīgā intelekta lietojums bez attiecīgām norādēm ir uzskatāms par akadēmiskā godīguma pārkāpumu, uzsvēra LKA.
Savukārt Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Studiju departamenta direktors Uģis Citskovskis atklāja, ka RTU Ētikas kodeksā ir iestrādāts regulējums par mākslīgā intelekta izmantošanu akadēmiskajā vidē. Tāpat RTU plaģiātisma kontroles rīkā ir ieprogrammēts mehānisms, lai varētu atpazīt iespējamos gadījumus, kad darba izstrādes laikā lietots mākslīgais intelekts. Līdz šim "nozīmīgi pārkāpumi" nav konstatēti.
Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju institūtā pauda, ka vienotu regulējumu mākslīgā intelekta izmantošanai akadēmiskā vidē un izglītības sistēmā kopumā būtu jāizstrādā valsts līmenī, jo negodprātīgi izmantotā palīgrīka monitorings un kontrole "ir būtisks izaicinājums" - tā īstenošanai vajadzīgi gan atbilstoši kvalificēti cilvēkresursi, gan infrastruktūra.
Ņemot vērā, ka līdz šim izmantotās plaģiātisma sistēmas nespēj identificēt mākslīgā intelekta veidotu tekstu, universitātē sāktas diskusijas, kā arī iecerēts veidot normatīvo bāzi.
Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV) aģentūrai LETA atklāja, ka Izglītības un zinātnes ministrija iecerējusi līdz 2024.gada vasarai izstrādāt regulējumu mākslīgā intelekta izmantošanai.
Ir būtiski, lai mākslīgais intelekts arī turpmāk "būtu rīks, nevis kļūtu par ieroci", ieceri skaidro ministre.
Viņa norādīja, ka vispirms būtu nepieciešama juristu un tehnoloģiju ekspertu diskusija, kam sekotu darbs pie tiesiskā regulējuma izstrādes, sadarbojoties ar Tieslietu ministriju, kā arī citām valsts institūcijām.