Uz valsts apdraudējuma robežas

Skatoties no politologa skatpunkta – kāds iespaids jums rodas par to, ko šobrīd dara, kā rīkojas valdības koalīcija? Tas lielākais "ķirsītis uz kūkas" ir pēdējās nedēļas notikumi, lēmumi un paziņojumi saistībā ar airBaltic un Rail Baltica, taču arī iepriekš esam piedzīvojuši virkni interesantu notikumu, tostarp ne īpaši draudzīgu komunikāciju starp premjeri Eviku Siliņu un satiksmes ministru Kasparu Briškenu, kā arī pašas partijas biedru finanšu ministru Arvilu Ašeradenu, kurš visam klāt vēl izziņoja tiešām nozīmīgu preses konferenci, bet pēc tam to atcēla... Mēs šobrīd kā valsts iebraucam strupceļā, vai arī tā ir tikai politiskās dzīves ilustrācija?

Es domāju, ka tas lielā mērā atspoguļo mūsu politiķu kvalitāti. Prezidents Edgars Rinkēvičs nesen nopēla ministriju komunikācijas cilvēkus, ka tie, lūk, neesot kaut ko tur nokomunicējuši. Manuprāt, tas bija pilnīgi analfabētisks pārmetums un pilnīgi negaidīts. Tieši tāpēc negaidīts, ka pilnīgi analfabētisks. Viņš taču pats ir pavadījis ne vienu vien gadu desmitu ierēdniecībā, tāpēc jau nu varētu zināt, ka ierēdņi var komunicēt to, ko viņiem pasaka politiķi, īpaši tik svarīgos jautājumos kā, piemēram, nodokļu reforma vai kas tamlīdzīgs. Bet, ja nav politiskas vienošanās, tad arī ierēdņi nevar neko komunicēt. Bet tās vienošanās nav tāpēc – kā es domāju –, ka politiķiem vispār nav skaidras idejas, ko viņi grib panākt. Viņi vispār nesaprot, par ko ir diskusija, vai arī nesaprot, par ko diskusijai jābūt, un tam pa virsu vēl klājas vēlme norobežoties no kaut kādas atbildības, un tad tas rezultāts arī ir tāds pavisam jokains. Ir taču vecā labā gudrība – ja nav skaidras domas, nav arī skaidras runas. Tas ir tas, ko mēs šeit redzam visā krāšņumā. Un tās skaidrās domas nav tāpēc, ka nav izpratnes par prioritātēm, ir tikai kaut kādas īstermiņa intereses un nekompetence, un gļēvulība.

Runājot par notikumiem ap airBaltic – valdības piektdienas lēmums samazināt dalību kompānijas kapitālā līdz 25%, kam šonedēļ sekoja jau paša uzņēmuma paziņojums par pamatkapitāla samazināšanu par pusmiljardu eiro aptuveni līdz 25 miljoniem eiro. Finansiālo un ekonomisko aspektu atstāsim šo jomu ekspertiem, bet jums gribu jautāt – kā vērtējat šo valdības, arī premjeres, ministra, sarunas veidu ar sabiedrību par tik būtisku tēmu, lēmumu seku skaidrošanas stilu, slepenības plīvuru ap kaut kādu investoru... Cik bīstama ir šāda politiķu attieksme valdības un sabiedrības attiecībām?