Valdība akceptē likumprojektu par bērnu un jauniešu izglītošanu valsts aizsardzībā

AM likumprojekta anotācijā prognozē, ka brīdī, kad valsts aizsardzības mācība kļūs par obligāti apgūstamu mācību priekšmetu, izglītojamo skaits vienā mācību gadā veidos līdz 34 000 bērnu un jauniešu.

Valsts aizsardzības mācībā tiks izglītoti 10. un 11.klašu, kā arī profesionālās izglītības iestāžu otrā un trešā kursa audzēkņi.

Atbilstoši Saeimas lēmumā noteiktajam, valsts aizsardzības mācību brīvprātīgi var apgūt jau no 2018./2019.mācību gada, bet ar 2024./2025. mācību gadu valsts aizsardzības mācība kļūs par obligāti apgūstamu priekšmetu vidējās izglītības pakāpē.

Paredzēts, ka valsts aizsardzības mācību pasniegs Jaunsardzes centra personāls - jaunsargu instruktori, bet priekšmeta īstenošanai nepieciešamos mācību līdzekļus nodrošinās Jaunsardzes centrs.

Likumprojekts paredz, ka skolēniem, kuri savas reliģiskās pārliecības dēļ vai citu objektīvu apstākļu dēļ nevarēs apgūt kādu valsts aizsardzības mācības satura daļu, jaunsargu instruktors mācību saturu un mācību procesu pielāgos individuāli. Likumprojekta anotācijā gan nav plašāk paskaidrots attiecībā uz reliģisko pārliecību.

Mācību plānots īstenot vienu dienu mēnesī, no šīm mācību dienām plānotas tādas atsevišķas dienas, kurās skolēni visu dienu atrodas apvidū. Noteikts, ka šādos apstākļos izglītojamiem nodrošināma ēdināšana.

Mācību gadā apgūto mācību saturu skolēni varēs papildināt speciālās nometnēs, apgūstot praktiskās iemaņas. Dalība nometnēs būs brīvprātīga. Paredzēts, ka nometņu organizēšanas kārtību noteiks Ministru kabinets.

Likumprojektā iekļauta arī atsevišķa nodaļa par Jaunsardzi. Attiecībā uz Jaunsardzi likumprojektā regulēti jautājumi, ko līdz šim jau noteica Militārā dienesta likums, vienlaikus konkretizējot Jaunsardzes centra kompetenci jaunsargu izglītības programmas īstenošanā, uzsverot, ka izglītības process tiek organizēts vecumam atbilstošās mācību grupās, kā arī nostiprinot Jaunsardzes atribūtiku un jaunsargu zvērestu.

Likumprojekts būs jāpieņem Saeimai.

"Valsts aizsardzības mācības apgūšana un brīvprātīga iestāšanās Jaunsardzē veicina bērnu fizisko sagatavotību un patriotismu. Taču nedz jaunsargiem, nedz arī valsts aizsardzības mācību apgūstošiem vidusskolēniem pēcāk nav obligāti jāsāk militārā karjera. Tādēļ, ņemot vērā arī Valsts kontroles ierosinājumus, esam izveidojuši skaidru normatīvo regulējumu valsts aizsardzības prasmju apgūšanai," pauda aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP).

Viņš arī piebilda, ka apstiprinātais likumprojekts bērnu un jauniešu izglītošanu valsts aizsardzībā nodalīs no Militārā dienesta likuma.