Valdība apzināti iznīcina latvisko informatīvo telpu?

Vai nav tā, ka pašreizējā valdība ir izteikti tendēta iznīcināt latvisko informatīvo telpu? Latvijas Radio nedod naudu, Latvijas pastam nekompensē ar preses izplatīšanu saistītos zaudējumus, tā apzināti pakļaujot vietējās avīzes un žurnālus bankrotiem, jo tie vieni nevarēs nosegt augstās piegādes izmaksas. Uz tā fona – televīzijā jau tagad dominē Krievijas kanāli, bet mazumtirdzniecībā plaši pārstāvēti kaimiņvalstī izdotie preses izdevumi.

Jā, viņi acīmredzot grib iznīcināt vietējo informatīvo telpu. Bet te būtiski uzsvērt, ka prese neprasa naudu sev, prese prasa, lai politiķiem ir izpratne par situāciju valstī.

Ja valsts vairs nekompensēs sev piederošajam Latvijas pastam zaudējumus par preses piegādēm, tad presei nāksies uzņemties piegādes tarifu palielinājumu, kas tad būs 3,6 reizes laukos un nedaudz mazāk reižu lielāks pilsētās, un rezultātā tad prese Latvijā nevarēs principā pastāvēt, būs tirāžu kritums, daudzu izdevumu slēgšana, bet tas savukārt novedīs pie tā, ka būs jālikvidē arī pasta piegāžu tīkls visā Latvijā, jo pastniekiem vairs nebūs darba. Jo nav nekādu indikāciju, ka lasītājs spēs pieņemt straujo sadārdzinājumu –, piemēram, reģiona avīzi, kam abonēšana šobrīd ir 6,50 eiro mēnesī, visticamāk, nebūs gatavi nākamgad abonēt par 8,50 eiro. Es saprotu, ka kungiem Rīgā, kuri ēd pusdienas par 20 eiro dienā, nav saprotams, kā laukos cilvēkam var būt liels kāpums no sešiem uz astoņiem eiro mēnesī, bet tā tas ir. Šāds cenas kāpums nogāzīs Latvijas preses tirāžas.

Ja Latvijas mediji iznīks, vieta jau tukša nepaliks – kāds, kuram būs daudz naudas, šajā tirgū iespiedīsies, un acīmredzot tie nebūs nacionālie mediji.


Kas precīzi mainās ar nākamo gadu?

Tā vienkāršoti izklāstot, bija tā, ka līdz šim Ministru kabinets bija noteicis, kāda ir piegādes cena, tādu tad izdevēji​ maksāja par pasta pakalpojumu, attiecīgos ciparus iekļaujot abonēšanas cenā. Savukārt valsts pastam kompensēja zaudējumus, proti, starpību starp šo valdības noteikto piegādes cenu un pasta reālajām izmaksām, pakalpojumu sniedzot. Tas nodrošināja to, ka avīzes un žurnālus cilvēki varēja abonēt par konkrētu cenu, kura šobrīd ir adekvāta cilvēku pirktspējai. Ar nākamo gadu beidzas termiņš, kad valsts kompensē pastam šos zaudējumus. Bija paredzēts, ka līdz tam tiks rasts cits kompensējošs mehānisms, taču tā kā tāda nav, tad bija solījums no politiķiem, ka saglabās iepriekšējo kārtību vismaz vēl uz vienu gadu vai ideālā gadījumā uz diviem gadiem.


Kurš solīja?

Šī valdība. Protams, solījumi bija mutiski, ne uz papīra. Rudens tuvojas, Latvijas Preses izdevēju asociācija visu laiku mudināja šos lēmumus pieņemt rakstiski, lai mēs vienā brīdī nebūtu pie sasistas siles, kā izskatās šobrīd. 16. jūlijā Ministru kabineta sēdē šis jautājums bija uz izskatīšanu. No sākuma visas indikācijas liecināja, ka pieņems, bet tad pēkšņi šī jautājuma izlemšana atlikta uz budžeta paketi.


Budžeta pieņemšana ir decembrī, savukārt skaidrībai par preses abonēšanas nākamajam gadam izmaksām jābūt jau drīzumā.

Jā, mums jārespektē, ka cilvēkiem ir noteikti abonēšanas ieradumi. Proti, pieredze rāda, ka oktobrī abonēšanas nākamajam gadam līkne kāpj uz augšu, tad novembrī vērojams kritums, savukārt decembrī atkal ir augstāka aktivitāte. Varētu teikt – nu pārliekam uz novembri? Nevar! Kāpēc cilvēki abonē oktobrī? Tāpēc, ka tad vēl nav sākušies apkures sezonas izdevumi, cilvēki var atlicināt naudu preses abonēšanai. Tiem, kas spiesti rēķināties ar katru eiro, tas ir ļoti būtiski. Novembrī jau sākas apkure, tāpēc abonēšanas aktivitāte krītas. Decembrī savukārt abonē tie,​ kas nav finansiāli tik ierobežoti.


Un izdevējiem ir svarīgi nepazaudēt nevienu lasītāju.

Tirāžas jau ir tik nelielas, cik ir, mēs nevaram zaudēt savus klientus, jo tos neatgūsim. Mēs nevaram atlikt abonēšanu uz mēnesi un ar to pazaudēt 30% lasītāju, jo atgūt zaudētu lasītāju nav iespējams – pēc pārtraukuma atgriežas vien kādi 10%, ne vairāk.


Ko tas nozīmē valstiski? Labi, iznīks kaut kādi, kurus varbūt kāds ministrs uzskata par sliktajiem, viņu biežāk kritizējošiem...

Iznīkst visi, ne tikai tie, kas tiek uzskatīti par labajiem vai sliktajiem. Kāpēc? Jo vairāk samazināsies preses apjoms, kas pastam būs jāpiegādā, jo augstāka cena būs jāmaksā katram, kas paliks. Jo kopējās izmaksas nemainās. Tie savienotie trauki. Šobrīd ir daži​ demagogi, kuri saka: noņemiet kompensāciju par glancēto žurnālu piegādi, atstājiet reģionālajai presei vai noņemiet nacionālajiem laikrakstiem utt., proti, sašķirojiet labajos, sliktajos, pareizajos, vajadzīgajos, nevajadzīgajos un tad vajadzīgajiem kompensējiet, pārējiem – ne. Nokrītoties vispār tirāžām vai kādam aizejot no tirgus, kompensācija, kas pienāksies it kā labajiem, nenosegs visus radušos zaudējumus un pasts piestādīs valdībai aprēķinus par daudz lielākiem zaudējumiem. Tas ir viennozīmīgi, un mēs nonāksim pie tās pašas sasistās siles, ieekonomēts nebūs nekas.