CVK priekšsēdētāja Kristīne Bērziņa aģentūrai LETA apliecināja, ka ministrija par šo jautājumu ir vērsusies komisijā un arī Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē.
VARAM potenciāli vēlētos vēlēšanas 22.februārī, bet CVK uzskata, ka tās labāk būtu rīkot 29.februārī.
Bērziņa norādīja, ka gadījumā, ja vēlēšanas notiek 29.februārī, tad vēlēšanu aplokšņu maketi ir jāiesniedz izstrādātājam jau 3.janvārī. Īsais termiņš uzreiz sadārdzina arī izmaksas, piebilda CVK priekšsēdētāja. Turklāt esot jāņem vērā arī apstāklis, ka gada nogalē ir daudz brīvdienu.
Kā vēstīts, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) paziņojis, ka VARAM juristi šonedēļ sniegs atzinumu par to, vai un kādā kārtībā ir rosināma Rīgas domes atlaišana.
Vienlaikus ministrs norādīja, ka pašvaldība jau otro reizi nav tikusi galā ar vienu no savām autonomajām funkcijām - nodrošināt sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, tādēļ juridiski pamats šāda lēmuma pieņemšanai ir iestājies.
Ministrs atzina, ka VARAM nelolo cerības, ka dome spēs savus pienākumus veikt arī pēc 12.marta, kas beigsies valdības izsludinātā ārkārtējā situācija atkritumu apsaimniekošanas jomā Rīgā, tādēļ tiek gatavoti alternatīvi risinājumi, kā ar šo problēmu cīnīties pavasarī.
Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs (GKR) trešdien žurnālistiem sacīja, ja VARAM tomēr panāks Rīgas domes atlaišanu, partija Gods kalpot Rīgai (GKR) gatavosies ārkārtas vēlēšanām.
Burovs sacīja, ka pēdējās dienās sabiedrībā plaši izskan viedoklis, ka VARAM tuvāko dienu laikā varētu iniciēt domes atlaišanu, par pamatu ņemot situāciju ar atkritumu apsaimniekošanu. Tomēr Burovs atkārtoja jau iepriekš vairākkārt pausto nostāju, ka atkritumu apsaimniekošanas krīzes pašvaldībā nav, jo vienošanās par sadarbību ar atkritumu apsaimniekošanas operatoriem ir panākta
Tikmēr, kā liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija, Saeimas vairākums varētu virzīties uz Rīgas domes atlaišanu. Izskan arī atturīgāka pozīcija, tomēr lielākoties tiek atzīts, ka, visticamāk, Rīgas domes atlaišanas process tiks sākts.
Politiķi neoficiālās sarunās akcentē, ka, ja tiks nolemts atlaist Rīgas domi, tas nebūšot politisks, bet gan juridisks lēmums, jo netiek izslēgta iespēja, ka šī lēmuma likumību vēlāk būs jāaizstāv Satversmes tiesā.
Likums Par pašvaldībām nosaka, ka dome tiek atlaista ar likumu, kura projektu Saeimai iesniedz Ministru kabinets. Šādu likumprojektu Ministru kabinets iesniedz pēc savas iniciatīvas vai pēc ģenerālprokurora priekšlikuma.
pievienota 4.rindkopa
augsta varbūtība
Roberts
VVZ